"Re:Baltica" tiesā uzvarējusi KNAB
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" pirmās instances tiesā uzvarējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) strīdā par plašākas informācijas sniegšanu par izbeigto lietu, izmeklējot partijas "Latvijas attīstībai" (LA) iespējamos finansēšanas pārkāpumus pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, vēsta "Re:Baltica".
KNAB 2022.gada aprīlī paziņoja, ka par LA iespējamu nelikumīgu finansējumu ierosinātas 13 administratīvās lietas, no kurām četras izbeigtas, bet vēl divās iestājies noilgums. "Re:Baltica" prasījusi dot iespēju iepazīties ar izbeigto lietu materiāliem, taču saņemts atteikums, KNAB paziņojot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija un sabiedrība tikusi pietiekami informēta.
"Re:Baltica" par atteikumu vērsusies tiesā, un Administratīvā rajona tiesa 14.jūlijā atzinusi, ka birojam jāizsniedz administratīvo pārkāpuma lietu materiāli, ko tas izbeidza. KNAB lēmumu vēl var pārsūdzēt kasācijas instancē.
Pēc "Re:Baltica" vadītājas Sanitas Jembergas vārdiem, organizācija nolēmusi vērsties tiesā, jo uzskata, ka bija svarīgi panākt, "lai iestādes beidz formāli atrakstīties un bez pietiekama pamata klasificēt informāciju savu ērtību labad". Tāpat organizācija vēloties panākt, lai izbeigtu administratīvo pārkāpumu lietu materiāli būtu pieejami sabiedrībai tāpat kā kriminālprocesos. To, ka administratīvā pārkāpuma lietas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, 2021.gada novembrī bija nolēmis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Tiesa spriedumā vērtējusi, ka partiju finansēšanas izmeklēšanas lietās nepieciešama atklātība, jo slēpts finansējums apdraud demokrātiju un ļauj šauram personu lokam būtiski ietekmēt politisko procesu savās individuālajās interesēs.
Tiesa noraidījusi biroja argumentus, ka visa ar ziedotāju un administratīvajām pārbaužu lietām saistītā informācija automātiski būtu uzskatāma par privātu un aizsargājamu. Ziedotāja identifikāciju jau paredz likums, publicējot personas vārdu un citus datus publiski pieejamā datu bāzē. KNAB arī argumentēja, ka likums aizsargā ziņotāja, cietušā un liecinieka datus, taču tiesa norādīja, ka norma attiecas uz aktīvu, vēl nepabeigtu procesu, lai pasargātu viņus no ietekmēšanas.
"Demokrātiskā iekārtā sabiedrībai ir tiesības būt informētai par politisko partiju finanšu avotiem un iestādes darba kvalitāti. Politisko organizāciju (partiju) finanšu atklātība ir veids, kā vairot vēlētāju uzticēšanos partijām un kliedēt vēlētāju bažas par partiju darbību savtīgās vai šaura finansētāju loka interesēs," teiks spriedumā. "Informācijas nodošana sabiedrības rīcībā par partiju finansēšanu, iespējamiem pārkāpumiem, kas vienlaicīgi ļauj izvērtēt arī iestādes darba kvalitāti, pastiprina sabiedrisko kontroli pār biroja darbības pamatotību, efektivitāti un atbildību, kas ir visas sabiedrības interesēs."