Notāri: trūkst izpratnes par laulāto saistībām

Notāri pirmā mēneša pieredzi laulības šķiršanā būs gatavi iztirzāt tikai marta sākumā, kad būs apritējis mēnesis, kopš laulību drīkst šķirt arī zvērināts notārs. Tomēr jau tagad Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča var teikt, ka cilvēkiem trūkst izpratnes par saistībām, ko viņi uzņemas apprecoties.

Pagaidām notāriem radušās vien tehniskas problēmas, kas risināmas ātri, bet būtiskas nepilnības viņi jaunajā kārtībā neesot atklājuši. Piemēram, vēl nav iespējams pateikt, cik daudz notāra darba laika tiek patērēts laulības šķiršanai un līdz ar to – cik tas reāli maksā. Pašlaik 70 latu samaksa notāram noteikta pēc konkrēta algoritma un ir lētāka, nekā jāmaksā tiesā – 100 latu.

Arī zemesgrāmatu nodaļās darbinieki uzskata, ka nav pamata uztraukumam, jo ar notāru izsniegtajiem dokumentiem īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā problēmas neradīšoties. Piemēram, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļā un Valmieras zemesgrāmatu nodaļā Neatkarīgā vēlējās noskaidrot, vai ar notāra izsniegtiem dokumentiem pietiks, lai pēc šķiršanās katrs no bijušajiem laulātajiem īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā. Pie notāra tiek noslēgta rakstveida vienošanās par kopīgas mantas sadali, un viņš izsniedz arī laulības šķiršanas apliecību. Abās nodaļās paskaidroja, ka īpašuma reģistrācija nav mainīta un arī līdz šim, šķiroties tiesā, laulātie mantiskajās attiecībās slēdza līgumus un mantu dalīja bezstrīdus kārtībā. Ja tagad viņiem radīsies strīds par mantu, bērniem vai uzturlīdzekļu piedziņu, tas tik un tā būs jārisina caur tiesu. Taču vienošanās gadījumā papildus tiesas spriedums nebūs vajadzīgs.

Gadās, ka šķirties kārotāji neapdomīgi uzskata – notārs ātri izšķirs, toties nepadomā, ka tādējādi viens var palikt ar visu mantu, bet otrs – tikai ar abu kopīgajiem bērniem. Attiecību skaidrošana tad sākas notāra kabinetā. V. Piziča stāsta, ka notāri, uzņemoties laulības šķiršanas funkciju, konstatējuši – cilvēkiem nereti nav priekšstata, par ko jāvienojas, pirms nākt pie notāra. Atgādinām, ka kopš 1. februāra laulības šķiršanu var veikt zvērināts notārs, ja ir panākta abu laulāto vienošanās. Ja abiem ir kopīgs bērns un manta, tad vajadzīga arī rakstveida vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un mantas sadali.

Notāru pieredzētais ļauj V. Pizičai teikt arī skarbus vārdus: «Valstij būtu par ko runāt pirms laulībām! Bet valsts mums [laulību ceremonijā] runā dzeju. Tas ir skaisti, nepārprotiet mani, bet ir arī materiālās, mantiskās saistības, ir bērni. Valsts par to nerunā. Baznīcā gan runā – pirmslaulību kursos, un tur no romantikas ir gauži maz. Uz emociju pamata ģimeni nedibina. Laulības šķiršanu pieredze parāda, ka par to būtu jārunā. Tad cilvēki uz laulības šķiršanu nāktu ar citādu attieksmi un mērķis – tiesu atslogošana – būtu reālāks.» Proti, uzticot laulību šķirt notāriem, viens no ieguvumiem tika minēts tiesu atslogošana.

Latvijā

Rēzeknē notiekošajā Latgales rajona tiesas prāvā, kurā par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu apsūdzēta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” aktīviste Ieva Raubiško, prokurore apsūdzētajai lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu.

Svarīgākais