Latvijā pēdējā laikā novērojamo alkšņu lapu brūnēšanu izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri, aģentūrai LETA norādīja Valsts meža dienestā (VMD).
Dienestā skaidro, ka attiecīgo kaitēkļu kāpuri apēd lapu mīkstumu, atstājot neskartu dzīslojumu. Savukārt pašas vaboles lapām izgrauž ovālus caurumus.
VMD speciālisti norāda, ka ne alkšņu zilais lapgrauzis, ne alkšņu zaļais lapgrauzis kokiem nenodara neatgriezeniskus bojājumus - nākamajā pavasarī kokiem lapas atkal saplauks. Meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt aizsardzības pasākumus.
Alkšņu zilais lapgrauzis ir tumši zila, neliela vabole, kurai segspārni ir koši un ar metālisku spīdumu. Lapgrauzis pamatā barojas ar alkšņu lapām, bet bojā arī bērzu, apšu, ievu, ķiršu, ābeļu, plūmju, rožu un kārklu lapas. Tāpat tas bieži vien apgrauž dzinumu mizu.
Savukārt alkšņu zaļā lapgrauža jeb alkšņu spīdīgā lapgrauža vabole ir 6,5-8,5 milimetrus gara. Tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā. Vabolei ir metālisks spīdums un smalks punktējums. Zaļais lapgrauzis Latvijā sastopams visā teritorijā, tas bojā baltalksni, melnalksni, kā arī bērzu. Vabole kaitīga ir tikai alkšņa jaunaudzēm.
VMD skaidro, ka gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis nav bīstams cilvēkiem.
VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.