Spānija savas ES prezidentūras laikā galveno uzmanību pievērsīs četrām prioritātēm, norāda vēstnieks

Uzsākot prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), Spānija nolēmusi galveno uzmanību pievērst pasākumiem, kas ļautu nostiprināt ES un mazināt tās atkarību no ārpuses, nosakot četras prioritātes - ES reindustralizāciju, ekoloģisko pārkārtošanos, sociālā un ekonomiskā taisnīguma veicināšanu un Eiropas vienotības nostiprināšanu, intervijā aģentūrai LETA norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness.

Viņš uzsvēra, ka nesenā pandēmija un karš Ukrainā ir radījis ne tikai izaicinājumus, bet arī izdevības, kuras ES tagad ir ļoti svarīgi izmantot.

"Spānijas prezidentūra strādās divās frontēs - no vienas puses, mēs veicināsim ieceres, kas stiprinās Eiropas stratēģisko nozaru un tehnoloģiju attīstību, tirdzniecības attiecību paplašināšanu un diversificēšanu ar atsevišķiem pasaules reģioniem, piemēram, Latīņameriku. Mēs arī ierosināsim tālredzīgu visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu ekonomikas drošību un ES līderpozīcijas pasaulē līdz 2030.gadam," sacīja Oreness, runājot par ES reindustralizācijas ieceri.

Viņš skaidroja, ka Eiropas atvērtība pasaulei ir veicinājusi tās attīstību kopš Otrā pasaules kara, tomēr "arī šai monētai ir otra puse": "šī atvērtība veicināja dalīšanos ar prasmēm arī stratēģiski svarīgās nozarēs, kas ir novedis pie aizvien lielākas ES atkarības no trešajām valstīm tādās jomās kā enerģētika, ko pieredzam arī šobrīd, veselības aizsardzības jomā, ko izjutām pandēmijas laikā, digitālo tehnoloģiju piegādēs, kas arī tika stipri traucētas pandēmijas laikā un pēc tās, kā arī pārtikas jomā." Oreness uzsvēra, ka ģeopolitiskās, tehnoloģiskās un vides izmaiņas tagad ir radījušas mums nepieciešamību un iespēju apgriezt šo tendenci otrādāk, lai mazinātu mūsu ievainojamību no ārpuses.

Runājot par ekoloģisko pārkārtošanos jeb tā dēvēto Eiropas zaļo kursu, Spānijas vēstnieks noliedza, ka kara apstākļos būtu pieļaujama šī procesa palēnināšanās. "Cik man zināms, visas ES dalībvalstis ir noskaņotas īstenot ātru zaļo pāreju. Ne tikai tāpēc, ka tā bija plānots, bet arī ņemot vērā to, ka krīžu laikā saskatām jaunas izdevības. Mums tās ir jāizmanto, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki un mazāk atkarīgi no citiem - tas ir pats galvenais, it īpaši no Krievijas gāzes," viņš sacīja.

Vēstnieks norādīja, ka globālās sasilšanas seku pārvarēšana ir ne tikai mūsu pienākums, bet arī lieliska izdevība, ko veiksmīgi izmantojot, zaļās pārejas gaitā spēsim drastiski samazināt atkarību enerģētikas un izejvielu jomās.

"Tas mums ļaus samazināt mūsu elektrības rēķinus, kas ir ļoti svarīgi kontekstā ar pašreiz tik augsto inflācijas līmeni, ko pērn un arī šogad izjūtam gandrīz visā ES, bet jo īpaši skaudri tepat Latvijā. Tas mums arī ļautu paaugstināt mūsu uzņēmumu konkurētspēju un radīt gandrīz miljonu jaunu darbavietu nākošo desmit gadu laikā," sacīja Oreness.

Attiecībā uz sociālā un ekonomiskā taisnīguma veicināšanu Spānijas vēstnieks izteicās, ka nākotnē nepietiks ar to vien, ka augs ES iekšzemes kopprodukts (IKP), būs arī jānodrošina, ka pārticība dod labumu visiem pilsoņiem, uzlabojot viņu iespējas un dzīves līmeni. "Jā, mums ir nepieciešama konkurētspējīgāka ekonomika, taču arī godīgāka un gādīgāka. Spānijas prezidentūra mudinās noteikt kopējus minimālos standartus korporatīvajiem nodokļiem visās dalībvalstīs, jo patlaban konkurējam savā starpā, un tas ES nākotnei nebūt nav labi," viņš skaidroja.

Spānija arī strādās pie atbilstošas daudzgadu finanšu ietvara pārskatīšanas, jo tas tika izstrādāts pirms kara izraisītās krīzes, tomēr tagad ir jāņem vērā kara ietekme uz mūsu budžetu. Daudzām ES valstīm būs arī jāsniedz atbalsts postošā sausuma dēļ.

"Tāpēc arī vēlamies redzēt daudzgadu budžeta pārskatīšanu - tas ir ļoti svarīgi šī sausuma kontekstā, kā arī lai nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju un pārtikas suverenitāti. Tas mūsu prezidentūrai ir svarīgs jautājums un domāju, ka esam vienisprātis ar daudzām dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, kas piedzīvo šādas problēmas," sacīja Oreness.

Viņš uzsvēra, ka šajā neskaidrības un ģeopolitisko saspīlējumu laikmetā ir ļoti svarīgi, lai ES paliktu vienota, tāpēc ir jāstrādā, lai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šajā ziņā gūtie panākumi tiktu izmantoti kā fundaments šī darba turpināšanai.

"Mēs arī iestāsimies par vēl lielāku mūsu iekšējā tirgus padziļināšanu, jo arī tas mūsu vienotībai ir ļoti svarīgi. Strādāsim, lai konsolidētu tādus mūsu kopējos instrumentus kā "NextGenerationEU" plānu, un tieksimies efektīvāk un koordinētāk pārvaldīt migrācijas un patvēruma sniegšanas procesus. Darbs pie šī procesa koordinēšanas ir ļoti svarīgs mūsu palīdzības sniegšanā Ukrainai gan kara laikā, gan pēc tā beigām," izteicās Spānijas vēstnieks.