Vairākos gadījumos nosacītu brīvības atņemšanu plāno aizstāt ar probācijas uzraudzību

Tieslietu ministrija (TM) attiecīgu Krimināllikuma grozījumu projektu izstrādājusi, pamatojoties uz TM pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā atbalstīto ministrijas un Valsts probācijas dienesta priekšlikumu.

Iepriekš Ģenerālprokuratūra vērsa ministrijas uzmanību uz to, ka praksē, piemērojot Krimināllikuma normas, kas reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, Ģenerālprokuratūra konstatējusi nepieciešamību pilnveidot esošo krimināltiesisko regulējumu. Ģenerālprokuratūras skatījumā Krimināllikuma 50. un 51.pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi rada problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.

Pašreizējais likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma pārejas noteikumus ar 30.punktu, kurā noteikts, ka pamatsodu - probācijas uzraudzība - pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2023.gada 31.decembra.

Likumprojekts arī paredz papildināt pārejas noteikumus ar 31.punktu, kurā noteikts, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023.gada 31.decembrim un vēl nav notiesātas, un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu - probācijas uzraudzība - sākot ar 2024.gada 1.janvāri.

Likumprojekts paredz no Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas izslēgt sodu saskaitīšanas principu - vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā.

Likumprojektu jau šonedēļ bija paredzēts skatīt valdībā, tomēr izskatīšana tika atlikta, paredzot to vēl papildināt.

Pagaidām plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2024.gada 1.janvārī.