Zemkopības ministrija (ZM) ceturtdien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu un rosināja valdību ieviest vairākus atbalsta pasākumus graudu un rapšu ražotājiem, aģentūru LETA informēja ZM.
Ministrijā skaidro, ka graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023.gadā apdraud vairāku apstākļu kopums. Tostarp pērn graudu un rapšu ražošanā veiktie ieguldījumi, kas bija nepieciešami 2023.gada ražas ieguvei, vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas krišanos ir radījuši graudkopjiem ievērojamas saimnieciskās darbības problēmas.
ZM paredz, ka situācija turpināsies un pastiprināsies šī gada otrajā pusē, kad būs pārdodama 2023.gada graudu raža, kuras iegūšanai tika izmantoti ražošanas resursi par augstajām 2022.gada cenām, tostarp minerālmēslojums, augu aizsardzības līdzekļi un degviela.
Ministrijā skaidro, ka pēdējo divu gadu laikā sējai vairāk nekā dubultojusies minerālmēslu cena, par aptuveni trešdaļu augusi cena augu aizsardzības līdzekļiem un dīzeļdegvielai, kā arī kāpj arī kredītprocentu likmes un citu ražošanas un saimnieciskās darbības resursu izmaksas.
Vienlaikus ZM paredz, ka graudu un rapšu iepirkuma cena līdz 2023.gada ražas novākšanai varētu pazemināties vēl par 25% salīdzinājumā ar 2023.gada aprīļa vidējo iepirkuma cenu Latvijā. Vienlaikus graudu iepirkuma cena Latvijā kopš 2022.gada jūnija piedzīvo pakāpenisku samazinājumu, un kopš 2022.gada jūlija ir zemākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Kā norāda ministrijas pārstāvji, graudu cenas samazināšanos veicina tas, ka pasaulē graudu raža 2022.gadā bija laba un prognozes par 2023.gada ražu saglabājas labas, kā arī pasaules un ES tirgū nonāk Ukrainas graudi.
Ministrijā piebilst, ka līdztekus tam Krievijas graudu eksports pasaulē 2023.gada martā un aprīlī sasniedza rekorda apjomu, un līdz jaunās sezonas sākumam Krievijai saglabāsies lētākā cena pasaules tirgū.
Tostarp Latvijā 2022.gadā ir ievērojami palielinājies graudu imports no Krievijas - kviešu imports par 414%, kukurūzas par 128% un rudzu par 32% salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Papildus Krievijas kviešu importam arī no Kazahstānas importēto kviešu apjoms 2022.gadā palielinājās par 39% salīdzinājumā ar 2021.gadu.
"Latvijas kvieši tiek izkonkurēti gan vietējā, gan eksporta tirgū, jo Krievija kā graudu lētākās izcelsmes valsts ir sākusi izmantot jaunus galamērķus," skaidro ministrijas pārstāvji, norādot, ka Krievija aktīvi diversificējusi piegāžu saņēmējvalstis, starp kurām ir arī Latvijai nozīmīgas kviešu piegāžu valstis - Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija, Alžīrija, Pakistāna.
Kā norāda ministrijā, jūlijā veiktās sākotnējās prognozes liecina, ka ekstrēmi sauso laika apstākļu dēļ 2023.gada aprīlī-jūnijā, graudaugiem un vasaras rapšiem gaidāms nozīmīgs ražas samazinājums, piemēram, ziemas kviešiem paredzams 14% ražas samazinājums, vasaras rapšiem - 50%.
Ziemas kvieši ir nozīmīgākā labības kultūra, jo ar tiem katru gadu tiek apsēta lielākā platība Latvijā, un šāds kopražas samazinājums vēl vairāk pasliktinās Latvijas graudaugu un rapšu ražotāju sarežģīto situāciju, uzsver ministrijā.
ZM prognozē, ka 2023.gads Latvijas graudu un rapšu tirgum būs nīkulīgs ar vāju izaugsmi.
Lai veicinātu situācijas stabilizēšanos, ZM rosina ieviest vairākus pasākumus Latvijas graudu un rapšu ražošanas uzņēmumu stiprināšanai 2023.gadā, un tie ir divu līmeņu.
ES līmenī Eiropas Komisija (EK) ir atļāvusi dalībvalstīm izmaksāt tiešo maksājumu saņēmējiem lielāku avansu, jeb 70% apmērā ierasto 50% vietā.
Vienlaikus attiecībā uz visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp, graudu un rapšu nozari, ir lūgts EK piemērot atsevišķas atkāpes Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP) no platībmaksājumu vispārējā nosacījumu sistēmas prasībām, kā arī ekoshēmas un agrovides prasībām, kas attiecas uz lopkopības saimniecībām.
Tas ļautu neražojošās lauksaimniecības zemes platības izmantot pārtikas ražošanai un lopbarības ieguvei, uzsver ZM.
Tikmēr valsts līmenī notiek sarunas ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" par iespējām samazināt "Altum" aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojuma procentu un pārskatīt "Altum" iekšējās procedūras, jo jau kopš 2022.gada jūnija turpina kāpt procentu likmes aizdevumiem.
Tāpat ZM norāda, ka nepieciešams nodrošināt papildu valsts finansējumu kredītprocentu daļējai dzēšanai, jo lauksaimnieki ir īstenojuši ieguldījumus ražošanas attīstībā un aizdevuma procenti, īpaši lielajām saimniecībām, veido ievērojamu daļu no kopējām izmaksām, un 2023.gadā mainīt kredītprocentu likmes atbalsta apmēru no 4 uz līdz 5%.
Nepieciešams nodrošināt arī papildu valsts finansējumu apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai, atzīmē ZM.
Jau ziņots, ka ZM ceturtdien aicinās Krīzes vadības padomi atbalstīt neatliekamus pasākumus situācijas stabilizēšanai lauksaimniecībā.
