Rīgā un Pierīgā būs par 8 kilometriem mazāk veloceliņu nekā plānots

© Oksana Džadana/f64

Valdība ceturtdien par astoņiem kilometriem - no 60 kilometriem līdz 52 kilometriem - samazināja Rīgas un Pierīgas veloinfrastruktūras attīstīšanas sasniedzamo mērķi.

Valdība nolēma samazināt rezultatīvā rādītāja sasniedzamo vērtību no 60 uz 52 kilometriem atbilstoši Atveseļošanas fonda (AF) plānā ierosinātajiem grozījumiem, lai nekavētu plānoto projektu sākšanu.

Satiksmes ministrija 2022.gada 4.augustā iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā. Karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā pieaugušās izmaksas būvniecības jomā. Rezultātā, ņemot vērā arī izmaiņas tehniskajos risinājumos velomaršrutu izveidē, par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka veloceļu infrastruktūras izbūve un atjaunošana.

Veloinfrastruktūras izbūve vai atjaunošana paredzēta maršrutā Rīga - Carnikava (tai skaitā, Ādažu novadā - vismaz 11 kilometri), Rīga - Ulbroka (Rīgā vismaz trīs kilometri, Ropažu novadā vismaz deviņi kilometri), Rīga - Ķekava (Rīgā vismaz pieci kilometri, Ķekavas novadā vismaz 8,5 kilometri), Rīga - Babīte - Piņķi (Rīgā vismaz 6,5 kilometri, Mārupes novadā vismaz 4,5 kilometri) un Rīga - Mārupe (Mārupes novadā vismaz 4,5 kilometri).

Iepriekš maršrutā Rīga - Ķekava bija plānots Ķekavas novadā uzbūvēt vismaz 16,5 kilometrus veloceļu.

Jau ziņots, ka veloinfrasruktūras attīstīšanai Rīgai un Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novadiem no Atveseļošanas fonda kopā būs pieejami 34,5 miljoni eiro, 7.februārī nolēma valdība.

Investīcijas īstenošanas mērķis ir vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide Rīgas metropoles areālā. Sākotnēji bija paredzēts, ka līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgā un Pierīgā būs vismaz 60 kilometri.

Kopējais Atveseļošanas fonda finansējums ir 34 514 008 eiro, tai skaitā Rīgas pašvaldībai - 21 184 730 eiro, Ropažu novada pašvaldībai - 3 296 748 eiro, Ķekavas novada pašvaldībai - 3 250 910 eiro, Mārupes novada pašvaldībai - 2 877 000 eiro, un Ādažu novada pašvaldībai - 3 904 620 eiro.

Par investīcijas īstenošanu atbildīga ir Satiksmes ministrija, un atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Atbalstu paredzēts sniegt granta veidā, ievērojot, ka paredzētajā termiņā ir sasniegts paredzētais rezultāts, un projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir sāktas pirms 2020.gada 1.februāra un pabeigtas līdz 2021.gada 13.jūlijam.

Finansējumu varēs saņemt Rīgas pašvaldība, kā arī Ķekavas, Ropažu, Mārupes un Ādažu novada pašvaldības, un katrai no tām jāiesniedz viens projekta pieteikums.

Latvijā

Kā gaidāmais nākamā gada valsts budžets ietekmēs mūsu makus un labsajūtu, kā segsim tēriņus un kur ņemsim naudu, kurp nonāksim ar “zaļo kursu” – par šiem un citiem mūsu turības jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības valdes locekli, klimata un enerģētikas ministra ārštata padomnieku Jāni Dinēviču.

Svarīgākais