Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunās par pedagogu streika prasību izpildi izglītības iestāžu direktori ir "kļuvuši par ķīlniekiem", jo finansējuma aprēķini arvien tiek precizēti, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Viņš atzinīgi novērtēja arodbiedrības vēlmi panākt lielāku finansējumu nozarei, tomēr uzskata, ka "nav garantijas, ka tā tas arī būs", tāpēc, Kalvāna skatījumā, jābeidz regulāri mainīt skaitļus un kādai no iesaistītajām pusēm - ministrijai vai pedagogu arodbiedrībai - vajadzētu piekāpties. Skolu direktori līdz Jāņiem gribēja modelēt, cik liels būs papildus finansējums skolotāju algām, bet dati arvien mainās, neapmierinātību pauda Kalvāns.
"Miljonu izpratnē papildus finansējums streika prasību izpildei ir sarēķināts, bet konkrētām pašvaldībām un skolām šie miljoni neko neizsaka," izteicās Kalvāns, skaidrojot, ka nepieciešams saprast, kāds ir precīzais finansējums katrai pašvaldībai no septembra.
LIZDA un IZM šonedēļ apsprieda vienošanās noslēgšanu par "miera nodrošināšanu izglītības un zinātnes nozarē", kas būtu jāsagatavo līdz augusta vidum.
Atbilstoši LIZDA vadītājas Ingas Vanagas redzējumam, tā iekļaus arī jautājumu par turpmāko darbu pie streika vienošanos izpildi, kā arī laika ietvaru, kādā valdībai būs jāpieņem grozījumi par slodzes balansēšanu no 2024.gada 1.septembra. Arodbiedrība arī turpināšot pētīt, kāpēc ministrijas veiktā mikrodatu analīze atšķiras no valdības.
Kalvāns uzskata, ka par pilnīgi visām prasībām vienošanās varētu nebūt, jo ir jautājumi ar lielu fiskālo ietekmi. Tāpat augusta vidū turpināsies diskusijas par skolu tīklu, kas arī varētu ietekmēt sarunas.
Kā vēstīts, LIZDA un IZM ilgstoši bija atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi.