Uz galvenajiem ceļiem trīs gadu laikā jāndrošina elektroauto uzlāde ik pēc 60 kilometriem

© Gints Ivuškāns/f64

Uz Eiropas vienotajā transporta tīklā (TEN-T) esošajiem autoceļiem līdz 2026.gadam elektromobiļu uzlādes stacijas jāizveido ik pēc 60 kilometriem, paredz Eiropas Parlamentā (EP) šonedēļ pieņemtie noteikumi.

Lēmums paredz, ka līdz 2026.gadam uz TEN-T pamata autoceļiem vieglo automašīnu uzlādes stacijām ar 400 kilovatu (kW) jaudu jābūt ik pēc 60 kilometriem, bet līdz 2028.gadam jauda jāpalielina līdz 600 kW.

Kravas automašīnu un autobusu ar elektrisko dzinēju uzlādes iespējas jānodrošina ik pēc 120 kilometriem. Šādām stacijām uz puses no ES ceļiem jābūt izveidotām līdz 2028.gadam ar 1400-2800 kW jaudu atkarībā no autoceļa.

Savukārt līdz 2031.gadam ik pēc 200 kilometriem uz TEN-T pamata ceļiem jābūt ūdeņraža uzpildes stacijām.

Noteikumi ir daļa no centieniem izpildīt apņēmību līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisoši gāzu izmešus samazināt par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un novērst transporta radīto ogļskābās gāzes piesārņojumu.

EP nolēma, ka maksājumi šādās stacijās ir jāveic ar maksājumu karti vai bezkontakta maksājumu ierīci bez reģistrēšanās. Savukārt cenām jābūt atspoguļotām par kilovatstundu (kWh), kilogramu vai par minūti/sesiju.

Ar EP lēmumu Eiropas Komisijai līdz 2027.gadam ir jāizveido alternatīvo degvielas veidu datu bāze, kurā patērētāji var iegūt informāciju par pieejamību, gaidīšanas laiku vai cenu dažādās stacijās.

Tāpat ar EP balsojumu nolemts samazināt kuģniecības radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomu, piemēram, no 2030.gada kuģiem ES lielākajās ostās jāizmanto krasta elektrības pieslēgums.

Par alternatīvās degvielas infrastruktūras noteikumiem balsoja 514 EP deputāti, 52 bija pret un 74 atturējās. Pēc Eiropadomes apstiprinājuma noteikumi par alternatīvās degvielas infrastruktūru būs jāpiemēro sešus mēnešus pēc to stāšanās spēkā, bet kuģniecībai noteiktais būs jāpiemēro no 2025.gada 1.janvāra.

Latvijā

Valdība nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanai un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Ministru kabineta (MK) atbildes vēstules projekta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Svarīgākais