Iekšlietu dienesti "nemedīs" tos Krievijas pilsoņus, kas nesadarbosies ar valsti un nekārtos latviešu valodas pārbaudi, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Komentējot to, ka vairāki tūkstoši Krievijas pilsoņu neliekas ne zinis par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudes un viņiem var draudēt izraidīšana no Latvijas, ministrs norādīja, ka pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) aplēsēm daļai Krievijas pilsoņu būtu jāatrodas Latvijā, bet faktiski viņi nemaz šeit nedzīvo.
"Gala rādītājus par Krievijas pilsoņiem savilksim 1.septembrī. Bet tas man jāpasaka, ka 1.septembris ir termiņš, kad kādai kustībai jābūt no tiem, kas pat neiesniedz iesniegumu," teica Kučinskis.
Ministrs atgādināja, ka Krievijas pilsoņi, kuri nespēj nokārtot valodas pārbaudi, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju un piecu gadu laikā iemācīties valodu vai arī kārtot Latvijas pilsonību.
Ja iesniegumu tomēr neiesniegs, tad Krievijas pilsoņi zaudēs elementāras lietas, piemēram, bezmaksas medicīnisko palīdzību vai arī "rēķinus bankā nevarēs atvērt", turklāt sešu mēnešu laikā viņiem valsts būs jāatstāj. Vienlaikus pret šādiem cilvēkiem pilnīgi noteikti "medības kā tādas nenotiks", teica Kučinskis.
"Ja grib uzturēties Latvijā, tad ir jānokļūst PMLP uzskaitē, turklāt, ja nenokārto valodas pārbaudes, vēl tiek dota otrā iespēja," uzsvēra ministrs.
Saeima 2022.gada izskaņā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir jānokārto valsts valodas pārbaudījums. Pamatā šī prasība attiecas uz iedzīvotājiem, kuri ilgus gadus dzīvojuši Latvijā, taču Latvijas pilsonības vietā savulaik izlēmuši pieņemt Krievijas pilsonību.
Iepriekš tika lēsts, ka minētās likuma prasības attieksies uz nepilniem 18 000 Krievijas pilsoņu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, pirmajā pieteikšanās termiņā no 2023.gada 1.februāra līdz 24.martam valsts valodas pārbaudei reģistrējās tikai 8131 Krievijas pilsonis. Pārbaudes nokārtoja vien aptuveni puse pieteikumu iesniedzēju, visbiežāk izkrītot testa rakstu daļā.
Atbilstoši pašlaik pieejamajiem datiem, valodas pārbaudes nav pieteikušies kārtot ap 6000 Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas konkrētās likuma prasības. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju un līdz šī gada 1.septembrim nesniegs apliecinājumu par valsts valodas apguvi vai par noteiktu atkārtotu pārbaudi līdz 30.novembrim, uzturēšanās atļauja pēc 1.septembra vairs nebūs derīga.
Termiņš, lai varētu pieteikties pirmreizējai valsts valodas pārbaudei, Krievijas pilsoņiem tika pagarināts līdz 30.jūnijam, un latviešu valodas pārbaudi šīm personām būs jākārto laikā no šī gada 1.jūlija līdz 13.augustam.
Atkārtotai pārbaudei no 1.augusta līdz 31.augustam varēs reģistrēties arī tie Krievijas pilsoņi, kuriem neizdevās iegūt nepieciešamo punktu skaitu pirmajā pārbaudes kārtošanas reizē šī gada pavasarī. Atkārtoti pārbaudes varēs kārtot no 4.septembra līdz 30.novembrim.
Valsts izglītības satura centrs pagājušā nedēļā informēja, ka pagarinātajā termiņā latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies vēl 3500 līdz 4000 Krievijas pilsoņu.