Vardarbībā cietušo aizstāvji atzinīgi vērtē Stambulas konvencijas virzību

© f64.lv, Kaspars Krafts

Centrs Marta" kopā ar biedrību "Skalbes", centru "Dardedze" un mācību centru "MKB" - organizācijām, kas ikdienā sniedz palīdzību un pārstāv vardarbībā cietušo sieviešu un bērnu intereses, - atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu virzīt ratifikācijai Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Organizācijas norāda, ka Stambulas konvencija ir tvērums labajai praksei un tiesiskajiem mehāniskiem, kas sevi starptautiski pierādījusi kā efektīvāko pieeju, lai nodrošinātu katras sievietes un bērna aizsardzību, kas ir ikvienas vardarbībā cietušo aizstāvības organizācijas mērķis. Līdz ar konvencijas ratificēšanu Latvijā vardarbības novēršana un apkarošana vairs nebūs atsevišķu politiķu gribas jautājums, bet gan juridisks valsts pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Konvencijas ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci vardarbībai pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus vai vardarbību pret bērniem. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus vai vardarbību pret bērniem, vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāīsteno pasākumi, lai to novērstu, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Prakse liecina, ka valstīs, kurās konvencija ir spēkā, īstenoti nozīmīgi likumu uzlabojumi cietušo aizstāvībai, starpinstitucionālajai sadarbībai, kā arī īstenoti pasākumi vienotas izpratnes par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus, veicināšanai visos sabiedrības un iestāžu līmeņos.

Kā piemērus organizācijas min apmācību profesionāļiem (policistiem, tiesnešiem, prokuroriem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, pedagogiem utt.) iekļaušanu politiskajos rīcības plānos cīņai ar vardarbību pret sievietēm, sieviešu patvēruma vietu pieejamību valsts mērogā un stabilu finansējuma plūsmu to pilnvērtīgai darbībai, efektīvas starpinstitūciju sadarbības sistēmas izveidi koordinētai cīņai pret vardarbību, kā arī krīzes centru izveidi seksuālās vardarbības upuriem, kuros strādā apmācīti speciālisti.

Tāpat tās min obligātas mediācijas aizliegumu starp pāridarītāju un cietušo krimināllietas vai civiltiesiskās lietas izmeklēšanas vai tiesas procesa stadijā, piemēram, laulības šķiršanas lietās, izvarošanas definīcijas fokusa maiņu uz labprātīgas piekrišanas konceptu iepretim šobrīd pastāvošajam definīcijas fokusam uz ievainojamību un pakļaušanu, izglītības un prevencijas programmu nodrošināšanu vardarbības novēršanai bērniem un pusaudžiem un citus pasākumus.

"Centrs Marta", biedrība "Skalbes", centrs "Dardedze" un Mācību centrs "MKB" uz veiksmīgu likumprojekta virzību Ministru kabineta sēdē un uz konvencijas ratifikāciju Saeimā tuvākajā laikā, tādējādi apliecinot, ka Latvija veiks nepieciešamo ilgtermiņa darbu, lai mūsu sabiedrībā nodrošinātu nulles toleranci pret vardarbību ģimenē, sievieti un pret bērnu.

Jau ziņots, Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai un virza apstiprināšanai Latvijā Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju.

Kā liecina ministrijas iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros "Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".

Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka "Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana".

Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas "piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais