"Rīgas siltums": Vēlamies visu siltumenerģiju, kuru pašlaik kāds palaiž gaisā, novirzīt siltumtīklos
AS "Rīgas siltums" (RS), kas ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Baltijā, pašlaik izstrādā vidējā termiņa stratēģiju. RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons intervijā aģentūrai LETA saka, ka svarīgi ir noteikt pareizo kursu un gala mērķi. Viņš uzsver, ka pašlaik parādās arvien vairāk enerģijas ražošanas veidu, kuros kā blakusprodukts rodas siltums. Tādēļ nākotnē visdrīzāk RS vairs nebūtu mērķtiecīgi jāražo siltums, bet gan jākoncentrējas uz to, lai šo citu radīto siltumu, kurš pašlaik nereti tiek vienkārši palaists gaisā, varētu novirzīt siltumtīklos. Tostarp pašlaik RS izstrādes stadijā ir projekts, kā savienot Rīgas Daugavas labā un kreisā krasta siltumtīklus.
Vaicāts par nākotnes plāniem uzņēmuma attīstībā, Ivars Pētersons stāsta: "
Mēs šobrīd strādājam pie vidējā termiņa stratēģijas izstrādes 10 gadiem, kura ir jāapstiprina līdz finanšu gada beigām - 30.septembrim. Izstrādājot vidēja termiņa stratēģiju, ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pareizo kursu un gala mērķi, kurp doties šim "kuģim". Svarīgi ir nevis tas, kur mēs piestāsim pa ceļam, bet uz kurieni šis kuģis dodas, kas ir gala mērķis.
Mēs analizējam un izvērtējam teju visus uzņēmuma procesus, meklējam atbildes uz tiem jautājumiem, kuri nereti izskan. Piemēram, kādēļ vispār ir vajadzīga centralizēta siltumapgāde, iespējams, katrā mājā ir savs siltumenerģijas avots, un ar to pietiek. Labi vai slikti, bet centralizētā siltumapgāde ir mūsu vēsturiskais mantojums, un mēs esam ne tikai lielākie Baltijā, bet arī vieni no lielākajiem Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Un šodien tas dod daudzus ieguvumus, jo centralizētajā siltumapgādē daudz vieglāk ir sasniegt klimata mērķus un kontrolēt emisijas. Tas var dot ieguvumus arī elektroapgādē, jo pēc dažiem gadiem Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas kopīgo elektrotīklu jeb BRELL sinhronizācijas sistēmas. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama papildu jauda tīkla balansēšanai. Mēs esam liels spēlētājs, kurš šajā balansēšanas procesā varētu piedalīties, ieviešot, piemēram, elektrokatlus. Līdz ar to mēs varam iegūt divus labumus - gan piedalīties balansēšanas tirgū, gan iegūt daudz zemākas izmaksas, jo var veidoties arī situācija, ka kāds piemaksā par to, ka mēs patērējam elektroenerģiju. Biržā elektroenerģijas cenas mēdz būt arī negatīvas. Mūsu unikālā priekšrocība, kuras nav nevienam ārpus centralizētās siltumapgādes, - mums ir kur izmantot siltumenerģiju.
Ja runājam par šķeldu, tad tai arī ir vairākas kvalitātes gradācijas. Pagājušajā gadā galvenais uzdevums bija aizvietot Krievijas dabasgāzi, bet, ja mēs domājam ilgtermiņā, īsti pareizi nav kā kurināmo lietot kvalitatīvu koksni, jo to var izmantot lietderīgāk.
Mēs esam iesaistīti arī biedrībā "H2 energokopiena", kuras ietvaros mēs izskatām iespējas pārskatāmā nākotnē sākt ražot ūdeņradi. Te gan vienmēr ir spraigas diskusijas ar padomi un akcionāriem par to, ko no tā sagaidīt. Es vienmēr uzsveru, ka mēs ejam teritorijā, kurā neviens līdz šim nav bijis, un tādēļ ir arī neiespējami uzzīmēt šīs teritorijas karti. Šajā gadījumā ar kontrolētiem riskiem var iet soli pa solim - piemēram, veikt izpēti, īstenot pilotprojektu. Ja pierādās, ka pieņēmumi ir pareizi, var spert nākamo soli. Tādā veidā mēs varam audzēt savas zināšanas un izpratni.
Ūdeņraža gadījumā lielā mērā jautājums ir arī par "vistu un olu" - kurš ir pirmais? Pašlaik ūdeņradi zināmā apjomā izmanto tikai Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Lai ūdeņraža izmantošanai izveidotu valstī jaunu industriju, ir nepieciešams, lai to sāktu darīt kāds liels uzņēmums, piemēram, RS, "Latvenergo" vai vairāki lieli uzņēmumi kopā. Mēs varam radīt pilnīgi jaunu industriju, kas līdz šim valstī nemaz nav pastāvējusi. Ja runājam tieši par siltumapgādi, tad ūdeņradis dod iespēju ne tikai to izmantot transportā vai enerģijas uzkrāšanai, bet tālāk ražot sintētisko metānu, kas ir precīzs dabasgāzes aizvietotājs, tikai radīts mākslīgi un ir klimatneitrāls, bez piemaisījumiem. Protams, tas ir investīciju ietilpīgs projekts, bet, ja tas izdodas, valstī varam radīt pilnīgi jaunu industriju.
RS galvenais ieguvums ir tajā, ka visos manis minētajos procesos izdalās siltums, ko RS var lietderīgi izmantot. Ja nav iespēju šo siltumenerģiju izmantot un tas automātiski rada izaicinājumus ar izmešu emisiju kontroli, ir jāpērk emisiju kvotas, un tas visu procesu sadārdzina.
Protams, ka tā ir tālākas nākotnes vīzija, bet tas parāda labumu, ko var dot tādi uzņēmumi kā RS, un reizē parādīt virzienu, kurā šis "kuģis" dodas. Turklāt šis nākotnes virziens nozīmē, ka pašam RS tālākā nākotnē vairs nebūs mērķtiecīgi jāražo siltums. Mēs varētu būt tie, kas ņem pretī siltumenerģiju kā blakusproduktu no citiem un piegādātu to tiem, kuriem siltumenerģija ir vajadzīga.
Tieši tādēļ arī šogad esam atteikušies no tā, ka tiek runāts par apkures sezonu. Apkure ir iespējama jebkurā brīdī, kad tas ir vajadzīgs klientam, un ir atkarīgs tikai un vienīgi no ēkas īpašnieka. Piemēram, šogad Dziesmu un deju svētku laikā, ja tika izteikta tāda vēlēšanās, skolās, kurās dzīvoja dziedātāji un dejotāji, droši varēja pieslēgt siltumapgādi, lai izžāvētu salijušo apģērbu, un šādu iespēju izmantoja vairākas skolas.
Ja runājam par lielajiem klientiem, kas ir uzņēmumi, iestādes, namu pārvaldnieki, tad skatāmies vēl vienā virzienā, kur mēs kā pakalpojumu varam nodrošināt siltummezglu, jo mūsu klientiem jau nevajag siltumapgādes caurules un mezglus, viņiem ir nepieciešama siltumenerģija. Kādēļ klientiem būtu jāuztur savi tehniskie darbinieki, lai šos siltummezglus apkalpotu? Tas nav ne viņu bizness, ne vienmēr darbiniekiem ir pietiekamas tehniskās zināšanas. Tādēļ savas iespējas redzam, gan uzrunājot savus klientus par šādiem pakalpojumiem, gan vairāk izglītojot savus klientus. Piemēram, pie mums uz mācībām ir bijuši Rīgas 1.slimnīcas tehniskie darbinieki. Arī "Rīgas namu pārvaldnieks" plāno apmācīt diezgan lielu tehnisko darbinieku skaitu. Līdz ar to mēs ejam soli tuvāk klientiem, un varbūt kāds no viņiem arī nolems, ka prātīgāk ir siltummezglus uzticēt tiem, kas ar to nodarbojas ikdienā.
Ja turpinām par ilgtermiņa skatījumu, tad es jau pieminēju, ka 70% no siltumenerģijas šodien iepērkam no citiem ražotājiem, tādēļ RS lielākā vērtība ir siltumtīkli. Turklāt siltumtīkli arī ilgtermiņā paliks monopolstāvoklī. Līdz ar to siltumtīkliem ir jābūt kvalitatīviem un drošiem. Pašlaik RS izstrādes stadijā ir projekts, kā savienot Rīgas Daugavas labā un kreisā krasta siltumtīklus. Daudzi to nemaz nezina, bet pašlaik siltumtīkli abos Daugavas krastos nemaz nav savienoti. Tas ir jautājums arī par drošību, jo, redzot, kas notiek ģeopolitiski, ja notiek kāda sabotāža vienā vai otrā krastā, tad pašlaik nebūtu iespēja piegādāt siltumenerģiju no otras Daugavas krasta puses. Līdz ar to tas nav tikai biznesa, bet arī stratēģisks drošības jautājums.
Tāpat siltumenerģijas tarifam ir jābūt tādam, lai siltumtīklus var uzturēt atbilstošā kvalitātē, kā arī modernizēt un paplašināt.
Savukārt, kas attiecas uz ražošanu, it īpaši, ja savienojam siltumtīklus Daugavas labajā un kreisajā krastā, arī savu ražošanu gribam izlikt brīvā tirgū, lai uzvar labākais un lētākais. Tas arī būs dzinulis mums pašiem. Uzskatām, ka šī konkurence ražošanā samazinās siltumenerģijas cenu. Ieguldot siltumtīklos, klienti varēs saņemt drošākus un labākus pakalpojumus, neizjūtot tarifa pieaugumu, un, manuprāt, tas pat varētu samazināties.
Tāpat gribam sasniegt to, lai Rīgā 90% objektu ir pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā tas ir lielākajā daļā Skandināvijas pilsētu. Rīgā centralizētajai siltumapgādei ir pieslēgti aptuveni 76%. Tas ir vēl viens milzīgs potenciāls, kā attīstīties. Pašlaik tiek domāts par māju siltināšanu, dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas, protams, samazinās siltuma patēriņu, un nozīmē, ka, ja pieslēgumu skaits paliktu nemainīgs, kāds tas ir pašlaik, tad 10-20 gadu laikā pārdotās siltumenerģijas apjoms samazinātos par kādiem 40%, varbūt pat 50%. Savukārt paplašinot siltumtīklus, ieviešot papildu pakalpojumus, izmantojot brīžus, kad elektroenerģijas cenas ir zemas, mēs šo apjomu varam atgūt. Pretējā gadījumā iznāk absurda situācija, ka, palīdzot klientiem kļūt energoefektīviem, mēs graujam savu biznesu.
Tādēļ RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību."