Kariņš: Kanādas lēmums palielināt militāro klātbūtni Latvijā ir vēsturisks solis NATO Austrumu flanga stiprināšanā

© Kaspars Krafts/f64

Kanādas apņemšanās dubultot militāro klātbūtni Latvijā ir vēsturisks solis, kas stiprinās NATO Austrumu flanga aizsardzības spējas, pēc Latvijas-Kanādas apņemšanās parakstīšanas, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses birojā, Kariņš uzsvēra, ka "katra valsts ir tik spēcīga, cik tās sabiedrotie".

"Latvijas sabiedrotie, Kanāda un citas NATO dalībvalstis pārstāv spēcīgāko militāro aliansi pasaulē. Mēs kopīgiem spēkiem turpināsim stiprināt NATO, nodrošinot Baltijas valstu, visa Ziemeļatlantijas reģiona mieru un stabilitāti, ļaujot mūsu sabiedrībām turpināt attīstīties," uzsvēra premjers.

Vienlaikus viņš norādīja, ka arī Latvija no savas puses turpinās ieguldījumus aizsardzības spēju stiprināšanā, piebilstot, ka tiek veidots jaunu militārais poligons Sēlijā, kas varēs uzņemt krietni lielāku karavīru skaitu.

Tāpat plānots iegādāties papildus gaisa un krasta aizsardzības sistēmas, un tālās darbības raķešu artilēriju. "Mēs turpināsim šos ieguldījumus, lai stiprinātu sevi un spētu aizvien labāk sadarboties ar Kanādu un visiem pārējiem Latvijā dislocētajiem sabiedroto karavīriem," uzsvēra Kariņš.

Kanādas premjerministra Džastina Trudo vizītes laikā Kariņš arī uzsvēra Latvijas un Kanādas vienoto nostāju attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kas turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, līdz tā gūs uzvaru karā, informē preses birojā.

Jau vēstīts, ka Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres Ādažu militārajā bāzē parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei.

Parakstītajā "ceļa kartē" noteikti Latvijas un Kanādas veicamie uzdevumi, lai līdz 2026.gadam NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā izveidotu par kaujasspējīgu brigādi, tostarp Kanādas apņemšanās palielināt tās karavīru skaitu Latvijā līdz 2200.

Par kaujas grupas stiprināšanu, NATO spēkiem Austrumu flanga valstīs pieaugot līdz kaujasspējīgai brigādei, tika kopīgi lemts pērn NATO samitā Madridē.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais