Valsts darba inspekcija pērn saņemusi septiņas sūdzības par mobingu pašvaldību iestādēs

Valsts darba inspekcija (VDI) pērn saņēmusi septiņas sūdzības par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem pašvaldību iestādēs, no kurām daļēji apstiprinājusies viena, skaidro VDI.

Divas sūdzības darba inspekcija saņēma par iespējamiem pārkāpumiem Dobelē - Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā skolā un Dobeles sociālajā dienestā. Abos gadījumos iespējamie pārkāpumi nav apstiprinājušies.

Neapstiprinājās arī saņemtās sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādē "Sociālais dienests", Talsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē "Pērlīte".

Savukārt Rīgas domē iespējamie pārkāpumi apstiprinājās daļēji, norādīja VDI.

Sūdzības saņemtas par iespējamu nevienlīdzīgu samaksu, iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19 u.c. aspektiem.

Inspekcijā atzīmēja, ka informāciju par mobingu darba vietā VDI var iegūt tikai no iesniegumiem, jo, "ieejot uzņēmumā, inspektors pats mobingu tūlīt atklāt nevar" - ir jābūt kādam signālam, ko pārbaudīt. Sūdzības par mobingu tiek saņemtas gan no privātiem, gan pašvaldības uzņēmumiem un valsts iestādēm.

VDI pērn kopumā saņēma 67 sūdzības par nevienlīdzīgu attieksmi, no kurām 20 sūdzībās tika norādīts uz mobingu vai emocionālu ietekmēšanu.

Pa trim sūdzībām saņemtas izglītības nozarē, mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, veselības aizsardzībā, savukārt pa divām sūdzībām par iespējamiem pārkāpumiem saņemtas inženierbūvniecībā, vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas un valsts pārvaldē. Savukārt pa vienam iesniegumam saņemts par iespējamiem pārkāpumiem ar metālizstrādājumu ražošanu, izklaides darbību un telekomunikāciju saistītos uzņēmumos.

Astoņi iesniegumi par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi apstiprinājās daļēji, bet 48 gadījumos informācija neapstiprinājās. Vienā gadījumā tika sniegts rakstveida skaidrojums, bet vēl vienu iesniegumu VDI nebija iespējams izskatīt "no inspektora neatkarīgu apstākļu dēļ". Par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu pērn tika piemēroti divi administratīvie sodi.

Neraugoties uz normatīvā regulējuma trūkumu, mobinga kaitīgo seku novēršanai var tikt piemēroti esošie tiesību akti, kas garantē vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kā arī goda un cieņas aizsardzību un citi, atzīmēja VDI, par piemēru minot Darba likumā un Civillikumā minēto.

Jūnija vidū Ogres novada pašvaldības mājaslapā tika publicēts Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (NA) paziņojums par to, ka VDI sākusi administratīvo lietvedību un veic pārbaudi par iespējamu mobingu, bosingu un nevienlīdzīgu attieksmi Ogres novada pašvaldībā.

Domes priekšsēdētājs savā paziņojumā norādīja, ka neilgi pēc anketas izsūtīšanas vairāki pašvaldības Centrālās administrācijas darbinieki bijuši emocionāli satraukti, informējuši viņu par to, ka, atbildot uz anketas jautājumiem, secinājuši, ka anketa nav anonīma, jo no atbilžu variantiem iespējams identificēt darbinieku, anketā uzdotie jautājumi un norādītie atbilžu varianti ir provokatīvi, pat tendenciozi un vērsti uz apzināti negatīvas informācijas sniegšanu, darbiniekam liedzot iespēju sniegt citu viedokli pie konkrētā jautājuma.

Vēlāk šis paziņojums no pašvaldības mājaslapas tika izdzēsts.

VDI atzina, ka pēc Ogres pašvaldības publiskotās informācijas par Ogres pašvaldības darbiniekiem nosūtīto anketas saturu konstatējuši, ka tajā ir iekļauts jautājums par atbilžu variantiem, "kas nav veiksmīgi noformulēti un nedod iespēju pilnīgi objektīvi novērtēt situāciju par iespējamu mobingu/bosingu darba vietā".

Situācija telefoniski ir izrunāta ar Ogres pašvaldības vadību. Anketa tiks precizēta un atkārtoti izsūtīta Ogres pašvaldības darbiniekiem.

VDI atkārtoti uzsvēra, ka darbinieku anketēšanas mērķis ir noskaidrot objektīvo situāciju darba vidē un par aptaujas rezultātiem tiks informēta arī Ogres novada pašvaldības vadība.

Kā vēstīts, Helmanis kopš šā gada februāra konfliktē ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja kolektīvu, kas iebilda pret Helmaņa ieceri izstādīt sankcijām pakļautajam Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošās porcelāna kolekcijas izstādi.

Darbu pašvaldībai uzteica gan muzeja direktore, gan darbinieki. Domes vadība vērsās Valsts policiju, jo tai bija aizdomas par dokumentu viltošanu. Valsts policija ir ierosinājusi lietu pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību" un tā sākta par faktu, nevis konkrētu personu.