Valainis: Šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, lai ierobežotu pārtikas cenas Latvijā
Šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, lai ierobežotu pārtikas cenas Latvijā, pauž Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Viņš norāda, ka citas valstis ir spērušas drosmīgus soļus iedzīvotāju atbalstam, piemēram, samazinājuši nodokļus pārtikas precēm, noteikuši cenu griestus, kā arī kontrolē tirgotājus, lai tie nepiemēro nepamatotus uzcenojumus.
No zemkopības ministra Didža Šmita (AS) ZZS sagaida aktīvu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas ražotāju produkcijas nonākšanai lielveikalu plauktos.
"Ir jāpanāk, lai iedzīvotājiem būtu pieejami vietējie produkti un lai tiem nebūtu noteikts pārmērīgs uzcenojums, padarot nekonkurētspējīgus ar ārvalstu analogiem. No tā iegūs visi - patērētāji, ražotāji un Latvijas tautsaimniecība kopumā," uzsver Valainis.
Kā norāda ZZS, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas augušas straujāk, kā arī vairāki pirmās nepieciešamības produkti Latvijā ir dārgāki nekā citviet.
"Eurostat" dati liecinot, ka pārtikas inflācija mūsu valstī šogad maijā bija 17,4%, kamēr ES vidēji - 15,1%, tai skaitā tādās turīgās valstīs kā Beļģija - 16,4%, Vācija - 15,4%, Nīderlande - 15.%, Francija - 15%, Somija - 12%, Dānija - 10,7%.
Latvijā dramatisks kāpums maijā esot bijis maizes cenai - par 33,5%, kamēr ES vidēji maizes cenas pieaugušas vairāk nekā uz pusi lēnāk - par 14%, bet, piemēram, piena produktu grupā sviestam Latvijā cenas kāpušas par 10%, bet ES vidēji - par 1,5%.
Kā atzīmē Valainis, vērtējot pārtikas pieejamību, īpaši svarīgi ir ņemt vērā gan produktu cenas, gan iedzīvotāju ienākumu līmeni. Ja Latvijā pēc statistikas datiem vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas šogad ir nedaudz virs 1400 eiro, tad, piemēram, Vācijā minimālā darba samaksa pārsniedz 1900 eiro, bet vidējā - 4 105 eiro. Tas savukārt nozīmējot, ka Latvijas iedzīvotāji ir spiesti arvien lielāku daļu ienākumu tērēt pamatvajadzībām - pārtikas iegādei, citas vajadzības atstājot novārtā, secina Valainis.
Dati par atsevišķu produktu cenām Eiropas valstīs liecinot, ka, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši zemo ienākumu līmeni, pārtika maksā tikpat vai pat dārgāk nekā turīgākajās valstīs.
Piemēram, kilograms miltu Latvijā maksā ap 1.95 eiro, kamēr Lietuvā 1.59 eiro, Francijā - 1.29 eiro, Vācijā - 1.75 eiro, Spānijā 1.56 eiro, Polijā - 90 centus, Zviedrijā - 1.53 eiro. Par litru 2% piena Latvijā vidēji jāmaksā 1.39 eiro, kamēr francūžiem, kuriem minimālā alga ir 1700 eiro mēnesī, bet vidējā alga virs 4000 eiro, tas izmaksā 1,26 eiro.
Kā ziņots, ZZS valde nolēma rosināt Saeimas frakciju iesniegt izskatīšanai parlamentā zemkopības ministra Didža Šmita (AS) demisijas pieprasījumu, norādot uz ministra bezdarbību un nespēju ierobežot nekontrolēto pārtikas cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja partijā.
Zemkopības ministrs līdz šim neesot piedāvājis risinājumus, lai nekontrolētais pārtikas cenu kāpums tiktu ierobežots, norāda ZZS.
ZZS lēmumprojekts par demisijas pieprasījumu ir iesniegts, bet nav zināms, kad parlaments varētu par to lemt, jo ir izsludināts Saeimas sesiju pārtraukums. Saeima rudens sesiju plāno sākt 4. septembrī.