EK Latvijas tieslietu sistēmu vērtē kā efektīvu

Latvijai būtu jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas (AT) tiesnešu iecelšanas procesā, liecina ikgadējais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā (ES).

EK norāda, ka Tieslietu padome ir turpinājusi uzlabot tiesnešu atlases un vērtēšanas procedūras un strādā, lai palielinātu savu lomu tieslietu sistēmas pārvaldē. Turpinās arī tiesu sistēmas digitalizācijas nostiprināšana, uzlabojot e-lietu pārvaldības sistēmu un izstrādājot strīdu izšķiršanas tiešsaistes sistēmas projektu.

Tāpat EK norāda, ka līdz šim nav uzsākts neviens process, lai nodrošinātu atbilstīgus pasākumus, kas vērsti pret nepamatotu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanā amatos. AT krimināllietu tiesu palātai tagad var būt paplašināts sastāvs, un tās tiesneši var paust atšķirīgus viedokļus. Pārskatītajā prokuroru ētikas kodeksā ir precizēti viņu pamatpienākumi un sankcijas, kas piemērojamas par pārkāpumiem.

Latvijā turpinās sagatavošanās darbs jaunas centralizētas Tieslietu akadēmijas izveidei. Tieslietu padome apvienoja Rīgas pilsētas tiesas, lai izlīdzinātu tiesnešu darba slodzi un uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti.

Savā ziņojumā EK norāda, ka kopumā tieslietu sistēma turpina darboties efektīvi, un vairāku iniciatīvu mērķis ir uzlabot lietu pārvaldību un tiesu resursu efektīvu izmantošanu. Tieslietu ministrija pozitīvi novērtēja Ekonomisko lietu tiesas efektivitāti, ņemot vērā arī attiecīgo ieinteresēto pušu viedokli, un ierosina paplašināt tās kompetenci.

Tāpat tika pieņemts jaunais rīcības plāns korupcijas novēršanai 2023.-2025.gadam. Vairāku tiesību aktu grozījumu mērķis ir uzlabot korupcijas apkarošanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina efektīvi risināt korupcijas apkarošanas jautājumus. Kamēr ar korupciju saistīto lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana tiek īstenota efektīvi, Valsts kontrole tomēr ir paudusi bažas par kompetenču sadalījumu starp dažādajām korupcijas apkarošanas iestādēm.

Elektroniskā mantiskā stāvokļa deklarāciju sistēma turpina darboties sekmīgi. Ir paziņots par jaunām iniciatīvām integritātes jautājumos, piemēram, pārvaldes ētikas kodeksu. Tāpat arī tika pieņemts jauns tiesību akts par lobēšanu, un to paredzēts, pilnībā ieviest līdz 2025.gadam, izveidojot lobiju reģistru.

EK norāda, ka jaunie tiesību akti par trauksmes celšanu ir stājušies spēkā, bet tiesībsargs uzsver, ka nepieciešams nodrošināt pašreizējā trauksmes regulējuma skaidrību un tā efektivitāti praksē.

Vispārējais tiesiskais regulējums par mediju plurālismu un mediju brīvību Latvijā joprojām ir stabils un garantē mediju brīvību un tiesības uz informāciju. Žurnālistu profesionālā vide Latvijā lielākoties joprojām ir droša, lai gan joprojām pastāv draudi žurnālistiem tiešsaistē.

Mediju vidi reglamentējošās iestādes turpina darboties neatkarīgi. Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību joprojām nodrošina labi izstrādāti aizsardzības pasākumi. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) turpina darboties kā neatkarīga sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pārraudzības iestāde.

Tāpat ir īstenoti pasākumi ar mērķi palielināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, pieņemot jaunu likumu par pašvaldībām, ar kuru tiek ieviesti vairāki mehānismi, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti pašvaldību līmenī. Ārkārtas stāvoklis uz Latvijas un Baltkrievijas robežas tika saglabāts, ierobežojot plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuvi.

EK uzsver, ka likumdevējs nav veicis pasākumus, lai pilnībā izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par visu ģimeņu tiesisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību, kā to pieprasa arī AT. Lai gan valsts finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām palielinājās, tās par galveno izaicinājumu uzskata piekļuvi pietiekamam finansējumam no dažādiem avotiem.