Divīzijas štābs "Ziemeļi" sasniedzis pilnu kaujas gatavību
Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" attīstības galamērķis ir kaujasspējīgas divīzijas izveide, kas būs praktisks turpinājums līdzās Latvijā paredzētajai NATO brigādei Kanādas vadībā, piektdien žurnālistiem sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Šodien Latviju darba vizītē apmeklēja Dānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Troels Lunds Pulsens, lai kopā ar Latvijas aizsardzības ministri Ādažu bāzē piedalītos ceremonijā par godu daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" pilnas kaujas gatavības sasniegšanai.
Abi ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" tālāko attīstību un Latvijas-Dānijas divpusējās sadarbības stiprināšanu.
Mūrniece atgādināja, ka deklarācijā Dānija apņēmusies nodrošināt būtisku savu karavīru būtisku klātbūtni Latvijā, kā arī investēt militārajā infrastruktūrā Ādažos, savukārt Latvija apņemas sniegt uzņemošās valsts atbalstu, tostarp, izveidojot poligonu Sēlijā.
"Līdz ar šo notikumu tiek atvērtas durvis štāba attīstībai, kur galamērķis ir kaujasspējīgas divīzijas izveide," uzsvēra ministre.
Pulsens norādīja, ka Dānija un Latvija ir labi sabiedrotie un Dānija paplašinās savu karavīru klātbūtni jau šogad, bet nākamgad plānots palielināt karavīru klātbūtni vēl vairāk. Darbs pie šī procesa sācies 2018.gadā.
LETA jau pavasarī rakstīja, ka no 2024.gada vidus Dānija uz Latviju nosūtīs vienu Dānijas bruņoto spēku karavīru bataljonu, demonstrējot Dānijas apņēmību turpināt sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā.
Dānija uz Latviju nosūtīs 700 līdz 1200 karavīru lielu bataljonu, kas daļu no gada - 4 līdz 6 mēnešus - tiks izvietots Latvijā, savukārt pārējo laiku atradīsies augstas gatavības stāvoklī Dānijā. Bataljona sastāvs un lielums, kā arī konkrēto rotāciju ilgums būs atkarīgs no NATO un sabiedroto valstu vajadzībām, kā arī drošības situācijas reģionā.
Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot Dānijas karavīrus Ādažu bāzē, kur jau iepriekš tika uzņemts Dānijas bruņoto spēku kontingents, kas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tika nosūtīts ar mērķi stiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību.
Pērn, reaģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments atbalstīja valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju līdz 1000 Dānijas karavīru, kas Latvijā ieradās 2022.gada 26.aprīlī.
Dānijas karavīri jau līdz šim ir pildījuši dienesta pienākumus Ādažu bāzē izvietotajā NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā "Ziemeļi".
Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" Ādažu bāzē tika izveidots 2019.gada martā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā.
Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Dienesta pienākumus tajā galvenokārt veic ietvarvalstu - Latvijas, Igaunijas un Dānijas - virsnieki.
Ādažos kopš 2017.gada ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtne kaujas grupa. Šo kaujas grupu paredzēts palielināt līdz brigādes līmenim.