Zvejas noteikumi visbiežāk tiek pārkāpti pirmssvētku laikā - pirms Līgo un Jūras svētkiem

© Ģirts Ozoliņš/f64

Valsts vides dienests (VVD) zvejas pārkāpumus visbiežāk konstatē Rīgas līča piekrastē, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova.

Viņa norāda, ka biežākais pārkāpuma veids ir neatbilstošs zvejas rīka marķējums, par ko parasti VVD inspektori nevis uzreiz soda, bet vispirms konsultē, attiecīgi administratīvā pārkāpums process netiek sākts, ja nav citu pārkāpumu. Atļaujā noteiktā zvejas rīku limita pārsniegšana vai zveja bez licences gan ir pārkāpumi, par kuriem tiek sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

VVD iepriekšējos gados novērojis, ka visbiežāk noteikumi tiek pārkāpti tieši pirmssvētku laikā - pirms Līgo un Jūras svētkiem, kad palielinās pieprasījums pēc zivīm. VVD vērš uzmanību, ka pastiprinātas piekrastes zvejas pārbaudes turpināsies arī jūlijā, lai uzraudzītu piekrastes zvejas noteikumu ievērošanu.

Laika posmā no 19. līdz 22.jūnijam, VVD zvejas kontroles inspektori veica pārbaudes visā Latvijas piekrastes garumā, 18 kontroles reidos pārbaudot 49 piekrastes zvejniekus. Rezultātā tika izņemti jūrā nelikumīgi ievietoti septiņi bezsaimnieka zvejas rīki un divi marķēti zvejas rīki. Pārbaužu laikā tika konstatēts 21 zvejas noteikumu pārkāpums, no kuriem 14 gadījumos tika piemērots "Konsultē vispirms" princips, bet septiņos gadījumos tika sākts administratīvā pārkāpuma process.

Latvijā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē šogad zvejas licences ir saņēmuši un zvejo 143 komerczvejnieki un 786 pašpatēriņa zvejnieki. Latvijas piekrastē gadā tiek nozvejotas ap 3000 tonnu zivju, kas ir 4% no Latvijai piešķirtās zvejas kvotas Baltijas jūrā. Salīdzinot kopējo nozveju Latvijas piekrastē, šā gada pirmajā pusē nozveja ir par 16% lielāka jeb 2374 tonnas, nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā, kad nozvejoja 2054 tonnas zivju.

Piekraste ir jūras ūdeņu daļa, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu. Piekrastes zvejnieku lomā parasti ir reņģe, apaļais jūras grundulis, salaka, vējzivs un vimba.

Pašpatēriņa zvejnieki zvejo tikai ar vienu zvejas rīku savam patēriņam un viņiem nav atļauts nozvejotās zivis tirgot.

Svarīgākais