Noslepkavotā Vaļagina radinieki no apsūdzētajiem kompensācijās prasa vairākus miljonus eiro

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Noslepkavotā kriminālās autoritātes Genādija Vaļagina radinieki no diviem apsūdzētajiem vēlas piedzīt vairāku miljonu eiro morālā un mantiskā kaitējuma kompensāciju.

Šodien Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā divi Lietuvas pilsoņi apsūdzēti par 2022.gadā 11.martā Pļavnieku mikrorajonā, Rīgā, pastrādāto kriminālajās aprindās pazīstamā Vaļagina slepkavību.

Abi apsūdzētie tiesas sēdē piedalījās attālināti, un viņiem tika nodrošināts tulks, kurš tiesas procesu tulkoja krievu valodā.

Iepriekš cietušie pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 200 000 eiro apmērā. Šodien tiesas sēdē katrs cietušais no apsūdzētajiem prasījis vienu miljonu eiro. Līdz ar to no apsūdzētajiem tiek prasīta morālā kaitējuma kompensācija četru miljonu eiro apmērā. Tāpat Vaļagina nepilngadīgā bērna māte lūdz tiesu no apsūdzētajiem piedzīt mantiskā kaitējuma kompensāciju 207 000 eiro apmēra.

Abi apsūdzētie līdz šim katram apsūdzētajam izmaksājuši 7500 eiro. Cietušie tiesā uzsvēra, ka līdz šim izmaksātā summa ir smieklīga un nekaunīga.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka abi apsūdzētie un viena nenoskaidrota persona ar "Chrysler" markas automašīnu piebrauca pie grilbāra "Ugolok" Brāļu Kaudzīšu ielā, Rīgā, kurā tobrīd atradās Vaļagins. Savukārt cita pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrota persona novietoja "Opel" markas automašīnu ielas pretējā pusē, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu rezerves transportu.

Kad Vaļagins izgāja no grilbāra un iekāpa savā automašīnā, viens no apsūdzētajiem - automašīnas "Chrysler" vadītājs - piebrauca Vaļagina automašīnas aizmugurē, nobloķējot izbraukšanu. Tad nenoskaidrotā persona, kura atradās automašīnā "Chrysler", ar Kalašņikova konstrukcijas triecienšauteni "AK" izdarīja vismaz septiņus šāvienus pa Vaļagina automašīnu. Otrs apsūdzētais, kurš atradās automašīnā "Chrysler", pieskrēja pie Vaļagina automašīnas un caur priekšējo pasažieru durvju stiklu ar pārveidotu Makarova konstrukcijas pistoli "ПМ" izdarīja vismaz trīs šāvienus Vaļagina virzienā. Šāvienu rezultātā Vaļagins izkrita no automašīnas, pēc kā minētais otrs apsūdzētais viņam pieskrēja klāt un iešāva galvā.

Pēc tam apsūdzētie kopā ar abām nenoskaidrotajām personām aizbrauca uz meža masīvu Ropažu novadā, kur sadedzināja slepkavībā izmantoto automašīnu "Chrysler".

Vienu apsūdzēto Ropažu pašvaldības policija aizturēja jau slepkavības dienā, bet otru apsūdzēto Valsts policija aizturēja 2022.gada 29.augustā. Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Abas personas tiek apsūdzētas par slepkavību organizētā grupā, kā arī šaujamieroču un šaujamieroča munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez atļaujas organizētā grupā.

Par abiem apsūdzētajiem ir noskaidrots, ka viņi ir iepriekš tiesāti par dažādu noziegumu izdarīšanu gan Lietuvā, gan citās Eiropas Savienības valstīs.

Uz apsūdzēto sola sēdušies slepkavības izpildītāji, bet, lai noskaidrotu pārējās Vaļagina slepkavībā iesaistītās personas, no šī kriminālprocesa pirmstiesas procesa laikā atsevišķā lietvedībā tika izdalīts jauns kriminālprocess, kas ir nosūtīts Valsts policijai izmeklēšanas turpināšanai.

Par slepkavību organizētā grupā personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trīs gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Vaļagins savulaik tika notiesāts Haritonova grupējuma lietā. Augstākā tiesa 1998.gadā Vaļaginam piesprieda 6,5 gadus cietumā ar mantas konfiskāciju, apcietinājuma laikā ieskaitot jau izciesto apgabaltiesas piespriesto soda laiku - trīs gadus.

No apcietinājuma viņu atbrīvoja 2000.gadā jeb nepilnu gadu pirms soda termiņa beigām.

Vaļagins tika atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Kriminālkodeksa pantiem par organizētas grupas izveidošanu vai piedalīšanos tajā izspiešanas nolūkā un par ķīlnieka sagrābšanu, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai tālāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums ķīlnieka atbrīvošanai.

Vaļaginu bija plānots apsūdzēt administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā kā uzbrukuma organizatoru, taču līdz tiesvedības procesa uzsākšanai tika nošauts viņš pats.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais