Gandrīz divi miljoni latu – tik lielu summu Valsts kontrole (VK) uzskata par nelietderīgi izlietotu, gan apmācot militāro personālu, gan rekonstruējot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atpūtas bāzi. NBS mācību, sporta un atpūtas bāze Pipariņi Cēsīs atjaunota treknajos gados, izlietojot krietni vairāk līdzekļu nekā viens miljons latu, un VK šaubas izraisījusi tur veiktā komercdarbība.
Aizsardzības ministram Artim Pabrikam (Vienotība) nu nāksies izstrēbt savu priekšteču ievārīto putru, jo Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība) tiek pārmesta virsnieku apmācības sistēmas degradēšana, bet Imanta Viestura Lieģa (Vienotība) padomnieks nespēja plānot kadru politiku, kā rezultātā armija palikusi bez augstāko virsnieku rezervēm. VK pārbaudi veikusi par laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. jūnijam, nepieciešamības gadījumā pārbaudot arī iepriekšējos gados veiktās darbības. I. V. Lieģis aizsardzības ministra amatā stājās 2009. gada martā.
Septiņi virsnieki gadā
VK aprēķinājusi, ka Aizsardzības ministrija (AM) ir pieļāvusi līdzekļu nelietderīgu izlietojumu 242 600 latu apmērā, sagatavojot militāros kadrus. Turklāt 67 700 latu izmaksājusi to speciālistu sagatavošana, kuri studijas attiecīgajā programmā nepabeidza. Piemēram, 2003. gadā Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) sagatavoja 121 virsnieku, bet 2009. gadā smieklīgi maz – septiņus. "Akadēmija sagatavo tik daudz virsnieku, cik tiek pieprasīts," atbild rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, bijušais NAA rektors. "Ja bruņotie spēki pasūta sagatavot tikai 23 virsniekus gadā, tad, manuprāt, tas ir kļūdaini." Viņš uzskata, ka VK pētītajā pārskata periodā notikusi šāda plānošanas kļūda. Jāatgādina, ka ar plānošanu nodarbojās NBS Mācību vadības pavēlniecība, kuras izveidošanu vadīja I. V. Lieģa padomnieks – atvaļinātais flotiles admirālis Andrejs Mežmalis. Viņi abi ir ārzemju latvieši, kuriem, visticamāk, bijis atšķirīgs priekšstats par militāro kadru karjeras plānošanas optimālāko modeli Latvijā.
Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš atgādina, ka savā laikā Ģ. V. Kristovskis uzskatījis – pietiks, ja citu augstskolu absolventus NAA apmācīs par virsniekiem, piemēram, gada laikā. "Tā varēja gatavot militāros speciālistus, ne kaujas virsniekus. Tā bija liela, smaga kļūda," uzsver J. Dalbiņš.
NAA tiek pārmests, ka tā līdz pat 2009. gadam uz sadarbības līguma pamata organizējusi uzņemto kadetu apmācību citās valsts augstākajās izglītības iestādēs, neveicot darbības, kas nodrošinātu mācību programmu licencēšanu. "Ja jāsagatavo četri jūrnieki gadā, vai ir vērts veidot atsevišķu materiāli tehnisko bāzi un algot pasniedzējus?" ar pretjautājumu atbild kādreizējais Jūras spēku komandieris, tagad Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) profesors Imants Lešinskis. Tāpēc topošie militārie jūrnieki iestājās NAA, bet daļēji mācījās LJA. Tā notiek joprojām.
Karavīriem vai tūristiem?
Attiecībā uz Pipariņiem VK secinājumi bijuši skarbāki. Lai gan atpūtas bāze netiek izmantota NBS uzdevumu izpildē, ministrija no 2007. gada līdz 2010. gada vidum ir piešķīrusi 302 900 latus Pipariņu atjaunošanai. Protams, salīdzinot fotogrāfijās Pipariņu pussabrukušās ēkas pirms un pēc rekonstrukcijas, tās atšķiras kā diena pret nakti. Taču VK aizrāda, ka, iekļaujot atpūtas bāzes rekonstrukcijas darbus NBS būvniecības plānos, AM pieļāvusi nelietderīgus izdevumus vēl 1,25 miljonu latu apmērā, atpūtas bāzes infrastruktūras attīstību finansējot no valsts militārās aizsardzības objektu būvniecībai un rekonstrukcijai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par konstatētajiem faktiem saistībā ar atpūtas bāzes komercdarbību VK informēs tiesībaizsardzības iestādes.
Internetā Pipariņi tiek reklamēta kā atpūtas vieta, minot izcenojumus. Piezvanot pa norādīto tālruni, Neatkarīgā vakar noskaidroja, ka "pašlaik mēs nestrādājam".
Turpinās pētīt
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis vakar sacīja to pašu, ko A. Pabriks pirms vairākiem mēnešiem, proti, Pipariņus varētu izmantot jaunsargu un karavīru profesionālajā apmācībā. Nekas dižs gan tur līdz šim noticis nav. A. Rikveilis uzsver, ka līdzekļi tērēti treknajos gados, bet kopš 2008. gada nogales – vairs ne santīms. Ministrijai arī neesot izdevies tikt vaļā no objekta, tāpēc šis krusts jānes arī turpmāk.
"Pirms vēl VK nāca klajā ar atzinumu, ministrija atzīst, ka lēmumu pieņemšanā nav bijis detalizētas konsekvences, bet nevar to attiecināt uz konkrētiem lēmumiem vai amatpersonām," ar šādu rēbusu A. Rikveilis komentēja VK revīzijas secinājumus, piebilstot, ka ministrijā tos turpinās pētīt.