Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) speciālistu apkopotā informācija liecina, ka cietušas gan agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, gan vēlā pavasara stādījumi. Agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30%, bet vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50%.
LLKC norāda, ka sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi - tie ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50%. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30%. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.
MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants Edgars Sušinskis informē, ka Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz mitruma trūkumu jaunajiem kociņiem.
Viņš paredz, ka, lai gan iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē egles izdzīvos, koki būs novājināti. "Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem," uzsver Sušinskis.
Vienlaikus MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante un meža īpašniece Mairita Bondare, skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks. Viņa šopavasar mežu stādīja aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi, un izmantoja lielus stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu.
"Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug," norāda Bondare.,
Viņa skaidro, ka kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet jūnija ilgstošā sausuma ietekmē konstatēts, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir saplaisājusi.
"Visu izšķirs lietus," uzsver mežsaimniecības konsultante.
Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018.gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 hektāri un 1500 hektāri bija daļēji papildināmi, norāda LLKC.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.z