Puse jeb 51% ārvalstu investoru uzskata, ka Latvijas pievilcība jauniem ieguldījumiem tuvāko triju gadu laikā pasliktināsies, liecina konsultāciju kompānijas "EY" jaunākais investīciju pievilcības pētījums "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus. Savukārt Latvijas pievilcības mērenu uzlabojumu sagaida 35% ārvalstu investoru. Latvija turklāt ir vienīgā valsts Baltijā par kuru investoru noskaņojums kopumā ir negatīvs. "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla. Risku ir daudz - inflācija, procentu likmju kāpums, un arī kopumā valsts konkurētspēja nav attīstījusies ļoti pozitīvā virzienā.
Kā Baltijas reģions kopumā šobrīd izskatās starptautiskajā investīciju vidē, jo inflācija mums ir daudz augstāka nekā vidēji eirozonā?
Sliktā ziņa ir tā, ka mēs aizvien ātrāk noķersim Eiropas vidējo izmaksu līmeni, bet produktivitātes un konkurētspējas ziņā mūsu pievilcība vēl vairāk samazināsies. To arī redzam mūsu pētījumos par investīciju vidi, ka investori ļoti skaidri apzinās, ka Latvijas konkurētspēja un pievilcība ārvalstu investīcijām samazināsies nākamajos gados. Šādu tendenci mēs ļoti skaidri redzam.
Vai tas nozīmē, ka mēs Latvijā redzēsim, piemēram, uz pusi mazāk investoru nekā pirms 10 gadiem?
To ir ļoti grūti pateikt. Mēs to zināmā mērā jau gaidījām ģeopolitiskās situācijas dēļ Ukrainas kara rezultātā pagājušajā gadā, proti, ka investīciju projektu un darbavietu skaits varētu samazināties. Kopumā mēs redzējām, ka projektu skaits palika stabilā līmenī, bet redzam, ka interese no tālākiem, aizjūras investoriem ir palikusi mazāka. Viņi paskatās kartē un redz, cik tuvu mēs esam nedrošajai kara zonai, un izvēlas veikt investīcijas citur Eiropā. Šādos laikos īpaši svarīgi ir apzināties valsts interesi šīs investīcijas piesaistīt. Mēs gan no pētījumiem, gan arī ikdienā redzam, ka valsts ne ļoti grib ārvalstu investīcijas, vai vismaz redzam, ka Igaunija un Lietuva to grib daudz vairāk un daudz vairāk dara investīciju piesaistē. Tas būtu jautājums valdībai, vai ārvalstu investori ir nepieciešami vai nē, jo investori jau jūt šo attieksmi. Ja mēs tagad to koku neiestādīsim un investīcijas nepiesaistīsim, tad arī pēc 10 gadiem ekonomikas izaugsme būs ierobežota. Tas ir jautājums ne tik daudz par valsts pievilcību, par nodokļu vidi utt., bet cik ļoti valsts grib, lai investīcijas nāk.
Vai jums ir skaidrojums, kāpēc Latvijā tā ir?
Neizskatās, ka valstij investīciju piesaiste būtu bijusi prioritāte un nav likts uzsvars piesaistīt būtiskas investīcijas un veicināt strauju ekonomisko izaugsmi. Diemžēl jebkuriem lēmumiem, kas šobrīd tiek pieņemti, rezultāts uz ekonomisko attīstību būs tikai pēc vairākiem gadiem, līdz ar to aicinājums politiskajiem spēkiem būtu padomāt par ilgtermiņa lēmumiem, kas sabalansētu īstermiņa ekonomiskās vajadzības ar ilgtermiņa mērķiem, lai iestādītu "dažus kokus" un būtu pamats izaugsmei arī pēc 10 gadiem.
Kā Latvijas tēlu ilgtermiņa investīciju piesaistei varētu ietekmēt jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana? Lai arī prezidenta institūcijai nav lielas ietekmes uz ekonomiku, no otras puses uzņēmēju organizācijām jau ir gari saraksti, kas jaunajam prezidentam būtu jādara. Tam varētu būt kāda ietekme?
Cerēsim, ka būs. Pat ja prezidentam nav formāla mandāta iesaistei, prezidenta darbības rezultātā valsts tēls var tikt būtiski uzlabots un arī prioritātes ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei var tikt celtas gaismā. To ļoti labi redzējām Igaunijā ar prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa līderību, kad Igaunijas tēls šajā laikā tika ļoti veiksmīgi uzlabots digitālo pakalpojumu un inovāciju jomā. Ārvalstniekiem ir ļoti mainījies priekšstats par mūsu kaimiņvalsti pēc šī laika, jo gan prezidents, gan valdība kopumā ļoti strādāja pie valsts tēla veidošanas un uzlabošanas. Arī Latvijā būtu aicinājums valsts tēla uzlabošanu izvirzīt par prioritāti, jo no ārvalstu investoru viedokļa Latvijas tēls ir nepamatoti bēdīgs līdz ar visādiem skandāliem un nebūšanām. Ir laiks to labot vismaz līdz objektīvam līmenim, ko Latvija ir pelnījusi.
Kāda ietekme uz investīcijām varētu būt Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju celšanai, kas turpināsies?
Tas nav viennozīmīgs jautājums. Ja skatāmies, vai Latvijas uzņēmumi līdz šim ir būtiski ietekmēti līdz ar ECB lēmumiem par likmju kāpumu, tad atbilde ir - jā, bet daudz mazākā mērā nekā Eiropā vidēji, jo Latvijas uzņēmumi ir mazākā apmērā aizņēmušies. Riska līmenis uz esošajiem uzņēmumiem pašlaik ir zemāks, pat ja likmes pieaug ļoti būtiski. Taču no otras puses - ir jāvērtē biznesa modelis un tas, vai uzņēmums var atļauties maksāt augstākas likmes. Tas viennozīmīgi samazinās pieejamās naudas daudzumu investīcijām un arī paaugstinās latiņu, cik rentabliem jābūt investīciju projektiem, lai tie atpelnītos. Inflācija ir pieaugusi, daudzi uzņēmumi ir spējuši būtiski paaugstināt savu pakalpojumu un preču cenas, bet diez vai to varēs darīt arī nākotnē. Šobrīd ir jāsaprot, ka jebkuru lēmumu par investīciju projektiem, piemēram, jaudu palielināšanu, jaunu rūpnīcu vai modernizāciju, atpelnīšanās laiks tik ātrs var nebūt. Tas var samazināt investīciju apmēru un kopumā tas atsauksies uz valsts konkurētspēju.