Plānotas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas attieksies uz gājējiem, velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lai spēkā esošās tiesību normas pielāgotu augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām, Ceļu satiksmes noteikumos plānots precizēt prasības elektroskrejriteņu lietošanas kārtībai un sabiedriskā transporta joslas izmantošanai, kā arī pārskatīt ceļu satiksmes drošības prasības attiecībā uz velosipēdu, elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem, liecina saskaņošanai Ministru kabinetā (MK) iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka grozījumu mērķis ir paaugstināt drošības prasības elektroskejriteņu lietotājiem, gājējiem un velosipēdu vadītājiem, ka arī precizēt Ceļu satiksmes noteikumus ar prasībām attiecībā uz ātrgaitas ceļiem un precizēt tiesību normas invalīdu stāvvietu izmantošanai, autopārvadājumiem un traktortehnikai.

Lai pilnveidotu esošo kārtību attiecībā uz gājēju drošību, projektā paredzētas vairākas izmaiņas attiecībā uz gājējiem. Plānots noteikt, ka gājējiem uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 kilometrus stundā, gadījumā, ja nav ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, kopīga gājēju un velosipēdu ceļa vai nomales vai ja pa to pārvietoties nav iespējams, ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vairāk nekā vienā rindā, bet nepārsniedzot trīs rindas.

Izvērtējot ceļu satiksmes drošības riskus, paredzēts precizēt kārtību, kas piemērojama gājēju kustībai gar brauktuves malu vai nomali ārpus apdzīvotām vietām. Tāpat tiek precizēts, kā organizētas cilvēku grupas drīkst pārvietoties ceļu satiksmē, atļaujot tām pārvietoties tikai pa ceļa labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā grupā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Organizētās cilvēku grupas priekšā kreisajā pusē un aizmugurē kreisajā pusē jāatrodas personām speciālā augstas redzamības apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - papildus arī ar iedegtiem lukturiem.

Ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un tamlīdzīgu sporta vai atpūtas inventāru paredzēts atļauts pārvietoties, netraucējot gājējus - tostarp arī dzīvojamajās zonās, tāpat precizēta brauktuves šķērsošanas kārtība ar minētajiem rīkiem.

Attiecībā uz velosipēdu vadītāju drošību, velojoslas definīcija precizēta ar kārtību, kā tā tiek atdalīta no pārējās satiksmes. Tāpat noteikumu projektā precizēts, ka elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā, kā arī papildināta esošā kārtība, kas nosaka, ka ievērojot esošos nosacījumus, velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa braukšanas joslu visā tās platumā uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 kilometrus stundā un nav dzīvojamā zona. Tāpat noteikts, ka velosipēdu vadītājiem nepieciešamības gadījumā uz ietves jāaptur velosipēds, lai neapdraudētu gājējus.

Attiecībā uz elektroskrejriteņiem Ceļu satiksmes noteikumos paredzēts no 2024.gada 1.janvāra noteikt, ka to vadītājam braukšanas laikā ir jābūt galvā uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei. Tāpat elektroskrejriteņa vadītājam pašam arī jāizvērtē iespējamie drošības riski un jāpieņem lēmums par papildus darbību veikšanu, piemēram, sliktas redzamības apstākļos brauciena laikā būt tērptam augstas redzamības apģērbā ar gaismu atstarojošiem elementiem.

Lai sasniegtu ceļu satiksmes drošības mērķus par drošu skrejriteņu dalību ceļu satiksmē, nepieciešams noteikt, ka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītāji drīkst braukt, nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā. SM skaidro, ka noteikts maksimālais ātrums palīdzēs nodrošināt, ka elektroskrejriteņi ir droši un prognozējami citu transportlīdzekļu vidū, vienlaikus saglabājot iespēju iekļauties ceļu satiksmes plūsmā. Tāpat noteikumu projekts papildināts ar tiesību normām, kas aizliedz elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts paplašināt personu loku, kurām izsniedz invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, iekļaujot arī bērnus ar ļoti smagu invaliditāti. SM norāda, ka papildu valsts atbalsts šiem bērniem un viņu ģimenēm, saņemot stāvvietu karti, nodrošinās mērķēta atbalsta sniegšanu invaliditātes seku mazināšanai. Jaunais regulējums tiktu attiecināts uz bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Paredzēts arī, ka turpmāk invalīdu stāvvietu izmantošanas karti izsniegs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs, atbilstoši CSDD cenrādim.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.