Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

LIZDA pieprasa Čakšas atkāpšanos

Anda Čakša © Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēmusi prasīt izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

LIZDA arī pauda kritiku IZM par to, ka nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados. Valdība šī gada 18.aprīlī uzdeva IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, pedagogu arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes balansēšanu un, ja nepieciešams, iesniegt līdz 31.maijam izskatīšanai valdībā attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu.

Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība min arī "nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu" jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī "neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu" centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas "ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos", teikts demisijas pieprasījumā.

Gadījumā, ja Čakša neatkāpsies, arodbiedrības valde lems par tālāko rīcību, tostarp par nākamā mācību gada neuzsākšanu.

Čakša iepriekš pauda, ka LIZDA draudošā komunikācija par atbildīgā ministra demisijas pieprasīšanu nepalīdz sasniegt izglītības nozarē nospraustos mērķus.

Izglītības un zinātnes ministre joprojām ir pārliecināta, ka visas pedagogu streika vienošanās ir izpildītas, un šobrīd notiekošā iedziļināšanās detaļās ir "mazliet pārspīlēta", tomēr viņa izprot pedagogu arodbiedrības bažas, jo pedagogu atalgojums "ir kritiski svarīgs aspekts" kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.

Ministre uzsvēra, ka normatīvais regulējums nosaka, ka pašvaldības pašas lemj par tālāku valsts piešķirtās mērķdotācijas sadalījumu starp skolām.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.