Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā sācis 170 kriminālprocesus par sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpšanu, trešdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā sacīja VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Tostarp šogad ir sākti 56 kriminālprocesi, bet 2022.gadā - 114 kriminālprocesi.
Kopumā līdz šī gada 1.jūnijam 4937 gadījumos muita ir liegusi pārvietot pāri robežai sankcijām pakļautās preces, tostarp šogad - 1680 gadījumos.
Tāpat aptuveni 1500 gadījumos ir liegts izvest uz Krieviju skaidru naudu.
Zukuls stāstīja, ka sankcijām ir pakļautas vairāk nekā 4500 Krievijas preces un vairāk nekā 1300 Baltkrievijas preces.
Kā būtiskākos sankciju pārkāpšanas veidus Zukuls minēja neatbilstošu preču kodu norādīšanu, nepatiesu saņēmēja vai izcelsmes valsts norādīšanu, mēģinājumus pārvadāt luksusa preces ar samazinātu vērtību, kā arī mēģinājumus izvest skaidru naudu.
Tāpat Zukuls atzina, ka pēc sankciju ieviešanas kravas automašīnu plūsma uz Austrumu robežas nav mazinājusies, bet ir pat lielāka nekā pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā un sankciju ieviešanas.
Zukuls norādīja, ka sankciju pārkāpšanas riskus rada arī Baltkrievijas ieviestais bezvīzu režīms ar Latviju - jau uzreiz pēc tā ieviešanas uz Baltkrieviju no Latvijas devās vairāki simti vieglo automašīnu dienā un to skaits tikai pieaug.
Zukuls uzsvēra, ka uzņēmējiem beidzot būtu jāsaprot, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju šajos apstākļos ir toksiska, apzinoties, ka par sankciju pārkāpšanu var draudēt arī kriminālatbildība. Tāpat pastiprināta uzmanība jāpievērš arī sadarbības partneriem no Centrālāzijas valstīm un ir skaidri jāzina, kas ir preču ražotājs un kas - gala saņēmējs.