Aptauja: daļa Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd veido uzkrājumu nākamajai apkures sezonai

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijā 27% iedzīvotāju jau šobrīd veido uzkrājumu nākamajai apkures sezonai, vēsta "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Tostarp puse attiecīgajam mērķim atvēl līdz 50 eiro mēnesī, 21% šim mērķim novirza 51-100 eiro mēnesī, 14% atvēl no 101 eiro līdz 200 eiro mēnesī, kā arī tikpat - vairāk nekā 200 eiro mēnesī.

Uzkrājumu nākamā gada apkures sezonai šobrīd veido 28% vīriešu un 25% sieviešu. Vīrieši uzkrājumam novirza vairāk naudas līdzekļu nekā sievietes, piemēram, summu līdz 100 eiro mēnesī šim mērķim novirza 67% vīriešu un 75% sieviešu, savukārt vairāk nekā 200 eiro mēnesī - 17% vīriešu un 12% sieviešu.

Visbiežāk uzkrājumu veido iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (31%) un seniori jeb iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 60 gadiem (31%), savukārt vismazāk uzkrājuma veidošana, gatavojoties apkures sezonai, ir aktuāla iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem (22%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka aktīvāki uzkrājumu veidotāji apkures sezonai ir Pierīgas iedzīvotāji (29%), tikai nedaudz mazāk to dara Kurzemes (28%) un Zemgales (28%) iedzīvotāji, kā arī Latgales iemītnieki (27%). Tāpat par finansēm nākamās sezonas apkures rēķinu nomaksai jau šobrīd rūpējas 26% vidzemnieku, kā arī ceturtā daļa jeb 25% rīdzinieku.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka patlaban situācija enerģijas tirgū ir normalizējusies un iepriekšējai apkure sezonai līdzīga scenārija atkārtošanās ir zema. Tomēr tas, ka 27% iedzīvotāju ir sākuši veidot uzkrājumus nākamajai sezonai, ir apsveicami, jo nenoteiktības aspekti attiecībā uz enerģijas tirgu, piemēram, gāzes cenām, joprojām pastāv.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada maijā veica uzņēmums "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais