Līdz nākamā gada martam pagarināti ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Valdība šodien nolēma pagarināt noteikto ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā līdz nākamā gada 4.martam.

Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka, ņemot vērā 2022.gada 24.februārī Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, strauji auga Krievijas pilsoņu, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES), skaits.

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES.

Ievērojot minēto vienošanos Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā.

Latvijā šādi ierobežojumi tika noteikti ar Ministru kabineta (MK) 2022.gada 9.septembra rīkojumu par Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā. Patlaban arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Čehijā nacionālā līmenī ir pieņemti normatīvi, kas ierobežo Krievijas pilsoņu ieceļošanu.

ĀM atzīmē, ka patlaban MK rīkojums ir spēkā līdz 30.jūnijam. Rīkojums paredz ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuri vēlās šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. Nepagarinot rīkojuma darbības termiņu, tiktu pieļauta situācija, ka Krievijas pilsoņi, kuri rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, var brīvi ieceļot un uzturēties ES.

Latvijas robežiestādes uz ārējām robežām veic katra robežas šķērsotāja individuālu izvērtējumu saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu un katrai personai, ja tiek liegta ieceļošana Latvijā, tiek izsniegts individuāls lēmumus, kuru iespējams pārsūdzēt augstākai iestādei.

ĀM uzsver, ka rīkojums, ar kuru pagarina ierobežojumu termiņu, atvieglo robežiestāžu darbu nosakot, ka nebūtiskiem ceļotājiem, kuri apdraud valsts iekšējo drošību ieceļošana Latvijā atsakāma.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais