Millers pirmās instances tiesā uzvar LZA

© f64.lv, Kaspars Krafts

Millers uzsver, ka 2014.gadā viņš, piesaistot privātos līdzekļus, atjaunoja LZA ēkās lielo zāli, kurai deva nosaukumu koncertzāle "Rīga". Vēlāk starp pusēm radās konflikts, LZA nolēma lauzt līgumu ar Milleru, bet neuzskatīja par pamatotu prasību kompensēt telpu atjaunošanā ieguldītos līdzekļus. Kopš 2016.gada 1.janvāra telpas atkal stāv tukšas.

LZA sociālajos tīklos uzsver, ka spriedums tiks pārsūdzēts apgabaltiesā.

Pats Millers paziņojumā presei pauž viedokli, ka konflikta cēlonis esot bijusi LZA amatpersonu, tostarp bijušā prezidenta Ojāra Spārīša, alkatība.

"2014.gadā, kad es ar komandu dažu mēnešu laikā izdarīju to, ka LZA funkcionāri nespēja 42 gadus - atjaunoju koncertzāli, bija aizskarta viņu pašcieņa, parādot viņu nespēju," klāsta Millers, apgalvojot, ka viņam esot tikuši izteikti piedāvājums darbā pieņemt piecus LZA darbiniekus, "kuri faktiski neko nedarītu, bet tiem ikmēnesi tiktu izmaksāta alga". Atsakoties no šī piedāvājuma, attiecības ar toreizējo LZA vadību strauji esot pasliktinājušās.

Latvijā

Raidījums "Nekā personīga" turpina pētījumu par Krievijas Fonda ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond naudas darījumiem ar prokrieviskajiem aktīvistiem Latvijā. Šīs summas atrodamas tūkstošiem noplūdušu epastu un dokumentu mapēs. Tur atrodami arī līgumi un sarakstes, kas apliecina - aktīvā kampaņa par bērnu tiesību aizstāvību, ko stutēja Krievu valodas referenduma viens no līderiem kā arī tagad Rīgas domē ievēlētā Jūlija Stepaņenko, atbalstīta no Krievijas.

Svarīgākais