Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nereti konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas saistībā ar taromātiem, aģentūrai LETA pauda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.
Viņa skaidroja, ka, lai arī atsevišķas statistikas par higiēnas prasību pārkāpumiem, kas saistīti ar taromātu atrašanos pārtikas uzņēmumu telpās, PVD nav, dodoties pārbaudēs, inspektori nereti konstatē, ka dažādu iemeslu dēļ, piemēram, mazas telpas, pārāk liels un savlaicīgi nesavākts iepakojumu apjoms, rada ar higiēnas prasību ievērošanu saistītas problēmas, kuras citviet veiksmīgi, citviet neveiksmīgi tiek risinātas.
Grīnberga norādīja, ka visbiežāk tiek konstatēti insekti, kas varētu būt saistīts ar to, ka iepakojums tiek nests un vests no dažādām mājsaimniecībām, kā arī atkritumu konteineriem.
Tiek konstatētas arī smakas, kas rodas tādēļ, ka nodotais iepakojums netiek savlaicīgi izvests, uzskaita PVD pārstāve, piebilstot, ka, ja taromāts izvietots netālu no pārtikas fasēšanas telpām, tad tas papildus rada pārtikas piesārņojuma riskus.
Tāpat Grīnberga sacīja, ka dažviet tirdzniecības uzņēmumos telpas ir tik mazas, ka nodotā tara, ievietota maisos, tiek uzglabāta blakus pārtikas produktiem, tostarp nefasētiem, kas arī rada pārtikas piesārņojuma riskus.
"Un tie ir tikai daži ar taromātiem saistīti higiēnas izaicinājumi, ar kuriem pārtikas uzņēmumiem ikdienā ir jātiek galā," piebilda Grīnberga. Viņa norādīja, ka līdz šim sodi tirgotājiem piemēroti neesot.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) ieskatā mazie tirgotāji nespēj tikt galā ar nodotajiem depozīta iepakojumiem, tādējādi ierobežojot uzņēmēju ieņēmumus, iespējas piesaistīt darbiniekus un grauj klientu uzticību.
Cita starpā LTA biedri norāda uz grūtībām higiēnas prasību ievērošanā, jo taromāti un tara smako, parādās kaitēkļi un apkope jāveic biežāk, nekā tas sākotnēji noteikts.
Tāpat problēmas mazajiem tirgotājiem sagādā papildu slodze darbiniekiem, kam tara jāpieņem un jāšķiro.
Jau ziņots, ka SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.