Grozījumus Pilsonības likumā iesnieguši jau divi politiskie spēki un Valsts prezidents Valdis Zatlers. Arī Saskaņas centram (SC) esot padomā savi grozījumi, taču pagaidām tie netikšot izpausti. SC ir gatavs atbalstīt Valsts prezidenta priekšlikumus dubultpilsonības piešķiršanai, kurus uzskata par godīgākiem, salīdzinot ar Vienotības un Visu Latvijai!TB/LNNK ierosinājumiem.
Prezidenta iesniegtie grozījumi ir visplašākie, kamēr abu jau minēto politisko spēku priekšlikumi satur vairākus ierobežojumus. Diskusija Saeimas deputātu vidū varētu raisīties par Krievijas un NVS valstīs dzīvojošo latviešu iespējām pretendēt uz Latvijas pilsonību. Pēc VL!TB/LNNK ierosinājuma, šo un vēl citu valstu pilsoņiem nāktos atteikties no pašreizējās pavalstniecības, ja viņi vēlēsies kļūt par Latvijas pilsoņiem. Toties visi grozījumu ierosinātāji ir vienādās domās, ka uz dubultpilsonību vajadzētu ļaut pretendēt trimdas latviešiem un viņu pēcnācējiem, atceļot līdz šim pastāvējušos ierobežojumus.
Saeimas SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neslēpj, ka «mēs esam par prezidenta pozīciju». Viņš uzskata, ka, dalot valstis labajās un sliktajās, Latvija savus pilsoņus zaudēs, nevis iegūs. «Lai viņi saglabātu saikni ar Latviju, Pilsonības likuma grozījumiem jābūt plašākiem,» norāda politiķis. Kaut arī J. Urbanovičs ieminējās, ka SC ir padomā savi grozījumi, kurus gan nesteigsies iesniegt, viņš uzskata, ka jāsāk skatīt V. Zatlera iesniegtos priekšlikumus. Tas būs cieņas apliecinājums prezidenta institūcijai, piebilst J. Urbanovičs. Pēc viņa teiktā, Vienotības un VL!TB/LNNK Pilsonības likuma labojumi Latvijas pilsoņu loku sašaurina. Tādējādi Latvija riskē zaudēt pilsoņus, brīdina deputāts.
Savukārt Jānis Iesalnieks (VL!TB/LNNK) neslēpj, ka nacionālās apvienības grozījumi paredz atsevišķām valstu grupām noteiktas privilēģijas, savukārt citu valstu pilsoņiem nāksies izvēlēties, kuru pilsonību paturēt vai iegūt. Šie ierobežojumi attieksies uz to valstu pilsoņiem, kuri nav Eiropas Savienības un NATO valstu, kā arī Šveices, Austrālijas un Brazīlijas pilsoņi. Viņi nevarēs kļūt par dubultpilsoņiem, iegūstot Latvijas pavalstniecību. Tomēr J. Iesalnieks uzsver, ka nacionālās apvienības iesniegtie grozījumi pat ar šādiem ierobežojumiem attiecībā uz Latvijas pilsonības pretendentiem no minētā saraksta izslēgtajās valstīs tik un tā «ir labāki nekā šobrīd».
***
GROZĪJUMI PILSONĪBAS LIKUMĀ
• Pilsonības likums pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību trimdā dzīvojošām personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam. Visi grozījumu iesniedzēji paredz atcelt šo ierobežojumu, kā arī ļaut piešķirt dubultpilsonību trimdas latviešu
pēcnācējiem.
• Vienotība un V. Zatlers ierosina, ka dubultpilsonību varēs iegūt tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.
• Vienotība ierosina, ka tiesības automātiski saņemt Latvijas pilsonību paredzamas bērniem, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki vai adoptētāji ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas, kā arī atļaut šiem bērniem iegūt dubultpilsonību.
• V. Zatlers ierosina automātiski piešķirt Latvijas pilsonību pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem, kuriem jau tagad ir tiesības uz Latvijas pilsonību, ja vecāki nokārto nepieciešamās formalitātes. Turpmāk vecākiem nevajadzētu rakstīt attiecīgu iesniegumu, tādējādi tiktu samazināta birokrātiskā procedūra. Pret automātisku pilsonības saņemšanu jau izteikusies VL!TB/LNNK.
• V. Zatlers ierosina atļaut dubultpilsonību personām, kuras citas valsts pilsonību iegūst uz likuma pamata laulību rezultātā.
• VL!TB/LNNK grozījumi paredz, ka dubultpilsonību nedrīkst piešķirt NVS un Krievijas pilsoņiem. Viņiem no esošās pilsonības jāatsakās, ja vēlas kļūt par Latvijas pavalstniekiem.