Aptauja: Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ar sev tuvajiem gribētu kontaktēties vairāk

© Pixabay

Piektā daļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem noteikti gribētu kontaktēties vairāk, bet vēl 44% drīzāk gribētu aktivizēt savstarpējo komunikāciju, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.

Vēlmi vairāk kontaktēties ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem biežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 18-29 gadiem - 29% no viņiem snieguši šādu atbildi. Nedaudz mazāk - 23% šādās domās ir iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem un gados vecākie no 60-74 gadiem - 21%, bet vismazāk to ir vecumā no 40-59 gadiem - tikai 19%.

Visvairāk to, kuri vēlētos vairāk kontaktēties, dzīvo Vidzemē un Pierīgā - aptuveni ceturtā daļa, bet vismazāk - Zemgalē, kurš šādu atbildi atzīmēja tikai 18%.

Drīzāk nē par iespēju vairāk kontaktēties ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem izteikuši 18% respondentu, lielākā daļa - 23% no viņiem - ir vecumā no 30-39 gadiem, vismazāk no 18-29 gadiem - tikai 14%.

Uz jautājumu, "vai jūs vēlētos vairāk kontaktēties ar draugiem, radiem, kolēģiem vai domubiedriem, pilnībā noliedzošu atbildi snieguši tikai 4% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 12% no respondentiem bijis grūti pateikt.

Iedzīvotāju aptauju "Mēness aptieka" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2023.gadā, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

Svarīgākais