Atbalstīti precizējumi projektā narkomānijas ierobežošanai un kontrolei

Pirmdien, 21. februārī Ministru kabineta komitejā(MKK) atbalstītas Iekšlietu ministrijas(IeM) izstrādātās „Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.- 2017.gadam” (pamatnostādnes), kas tiks virzītas pieņemšanai Ministru kabinetā(MK).

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti pasākumi, lai nodrošinātu plānotas valsts rīcībpolitikas ieviešanas turpināšanu nelegālo narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības mazināšanā un kontrolē.

Pamatnostādņu mērķi ir samazināt nelegālo narkotisko un psihotropo vielu pieejamību, to lietošanas akceptējamību sabiedrībā un to lietošanas nodarīto kaitējumu sabiedrībai, uzlabojot narkomāniem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un efektivitāti.

Pamatnostādnēs definēto mērķu sasniegšanai izvirzīti trīs pamata rīcības virzieni: narkomānijas un narkotiku lietošanas profilakse, narkoloģisko pacientu un narkotiku lietotāju veselības aprūpe un narkotiku piedāvājuma samazināšana, savukārt minētajos rīcības virzienos paredzēto aktivitāšu koordinācijai un ieviešanas uzraudzībai paredzēta politikas koordinācija, informācijas apkopošana un analīze.

MKK atbalstīja saistībā ar sabiedrisko organizāciju piedāvātajiem priekšlikumiem narkomānijas un narkotiku lietošanas profilakses jomā IeM un Veselības ministrijas(VM) izstrādātos precizējumus pamatnostādnēs, kas paredz VM uzdevumu kārtējā gada budžeta prioritāšu izstrādes ietvaros katru gadu kopīgi ar narkotiku profilakses jomā iesaistītajām sabiedriskajām organizācijām izskatīt un izvērtēt valsts finansējuma piešķiršanu līdzfinansējuma segšanai narkotiku atkarības profilakses jomā īstenotajiem starptautiskajiem projektiem. Tādējādi jau tuvākajā laikā līdz ar pamatnostādņu apstiprināšanu Ministru kabinetā, paredzama to ieviešanas uzsākšana.

Par pamatnostādņu ieviešanu atbildīgās institūcijas būs Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, un Aizsardzības ministrija. Savukārt Iekšlietu ministrija būs atbildīga par pamatnostādņu izpildes kontroli.

Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas ir noteikušas nepieciešamību pēc papildus budžeta līdzekļiem 2013.gadā – 475 561 latu apmērā, 2014.gadā – 325 570 latu, 2015.gadā – 365 570 latu, 2016.gadā – 325 570 latu un 2017.gadā – 10970 latu.

Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī attiecīgo aktivitāšu finansiālās ietekmes izvērtējums. Jautājums par programmas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2013.gadā un turpmākajos gados izskatāms kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Latvijā

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais