Saeima lemj par lielākiem sodiem un jauniem pienākumiem elektroskrejriteņu lietotājiem

© f64.lv, Kaspars Krafts

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas cita starpā paredz lielākus sodus vai jaunus pienākumus elektroskrejriteņu, velosipēdu un velorikšu lietotājiem.

Grozījumi nosaka, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei. Reģistrācija ir obligāta no nākamā gada 1.janvāra, savukārt esošie transportlīdzekļi jāreģistrē līdz 2024.gada 31.martam. Savukārt velosipēdu reģistrācija noteikta kā brīvprātīga.

Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni varēs personas no 14 gadu vecuma, ja tām ir velosipēda vai citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Velorikšu drīkstēs vadīt personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un saņēmušas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Par velorikšas vadīšanu bez tiesībām varēs piemērot sodu piecu naudas soda vienību apmērā.

Elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina koplietošanas elektroskrejriteņa izmantošanu mobilajā aplikācijā vai tīmekļa vietnē, būs jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaude.

Ar grozījumiem noteikti lielāki administratīvie sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem. Paaugstināts naudas sods par luksofora signāla un distances neievērošanu, kā arī elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.

Pašvaldībām būs tiesības noteikt koplietošanas transportlīdzekļu - elektroskrejriteņu un velosipēdu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojumu un novietošanas aizlieguma zonas. Elektrisko skrejriteņu lietošanu var kontrolēt arī pašvaldības policija.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais