22. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts likums, lai sāktu militārā poligona “Sēlija” izveidi.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis atzīst, ka militārais poligons “Sēlija” būs ne vien nozīmīga investīcija Latvijas drošībā, bet tā izveide dos arī impulsu apkārtējo novadu izaugsmei - ceļu un sakaru infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un uzņēmējdarbības, it īpaši dažādu pakalpojumu attīstībai.
Poligons nepieciešams, jo pērn Madrides samitā NATO dalībvalstis vienojās par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs mūsu drošības stiprināšanai un pašreizējā Latvijas militārā infrastruktūra nav pietiekama, lai viņus uzņemtu un nodrošinātu pienācīgas iespējas trenēties. Poligonā tiks apmācīti NATO spēki, tā ir Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešama infrastruktūra, lai palielinātu kaujas grupu no bataljona uz brigādi.
Poligons atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novados, aizņemot apmēram 25 000 hektāru lielu Daudzeses, Seces, Sunākstes, Saukas, Viesītes un Zalves pagastu teritoriju. Tas būs Latvijā lielākais poligons, kas divreiz pārsniedz Ādažu poligona izmēru.
“Savlaicīgi jādomā par ceļu un sakaru infrastruktūras stiprināšanu, iespējamu dzelzceļa “Rail Baltica” atzara izveidi, skolu, bērnudārzu, veselības un citu pakalpojumu paplašināšanu. Šo jautājumu risināšanā svarīga ir cieša sadarbība ar pašvaldību vadību,” norāda Bergmanis. Praktisko attīstības jautājumu risināšanai Aizsardzības ministrija komisijas sēdē piekrita pēc likuma pieņemšanas Saeimā izveidot speciālu darba grupu, kurā būs iesaistīti vairāku atbildīgo ministriju un iestāžu pārstāvji.
“Poligona izveide radīs jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem. Būs nepieciešams personāls poligona būvniecībai un uzturēšanai, piemēram, būs vajadzīgi transporta un loģistikas, auto nomas, pārtikas piegādes pakalpojumi, vajadzēs dažādus tehniskos darbiniekus - atslēdzniekus, zāles pļāvējus u.c. Pieaugošā cilvēku plūsma veicinās tūrisma attīstību, velosipēdu nomu, pieprasījumu pēc frizieru, ēdināšanas, izklaides pakalpojumiem,” stāsta Bergmanis.
Poligona būvniecībai tiks piesaistīts arī NATO finansējums. Būvniecība ir plānota vairākās kārtās. Pirmo kārtu, kurā ietilpst šautuves, munīcijas zonas, treniņu laukumu un pagaidu infrastruktūras - telšu laukuma -, izbūve, iecerēts īstenot līdz 2025. gada beigām.
Pirms lēmumu pieņemšanas notikušas vairākas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri kopumā poligona attīstību vērtējuši pozitīvi. Iedzīvotājiem aktuālākais jautājums bija mednieku kolektīvu medību iespējas poligona teritorijā, un tam tiks izstrādāts īpašs risinājums.
Poligona teritoriju lielākoties aizņem valsts īpašumi, tas ir bijis viens no priekšnosacījumiem, kādēļ izvēlēta tieši šī teritorija. Ar privātajiem īpašniekiem tiek apspriesta vienošanās par īpašumu izmantošanu vai atsevišķos gadījumos - īpašumu atsavināšanu.