Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā
Plānoto 50 grozījumu kopums azartspēļu un izložu likumā pat pasaules mērogā ir unikāls, un azartspēļu nozare jau šobrīd ir viena no stingrāk regulētajām nozarēm Latvijā, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) rīkotajā diskusijā sacīja LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.
Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kas veltīta azartspēļu nozares pamatnostādņu ieviešanai, tapis likumprojekts, kas paredz virkni grozījumu, lai tādējādi veicinātu sabiedrības interešu aizstāvību un mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, kā arī nodrošinātu legālu, sociāli atbildīgu un drošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Vērzemnieks norādīja, ka paredzētie grozījumi likumā lielākoties ir atbalstāmi, turklāt arī pati nozare jau ilgstoši veic godprātīgu pašregulācijas darbu.
LSBA norāda, ka politiskā nenoteiktība ar azartspēļu nozari saistītu jautājumu risināšanā joprojām ir augsta, tādēļ ir būtiski, ka iesaistītās puses turpina saturīgu, uz rezultātu vērstu dialogu par gaidāmajām izmaiņām likumdošanā, lai kā komersantiem, tā pašvaldībām un valstij būtu vienots un saprotams rīcības ietvars.
Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova norāda, ka azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izvērtēta situācija azartspēļu un izložu jomā un attiecīgi izklāstītas konstatētās problēmas un iespējamie to risinājumu varianti, tai skaitā atkarības novēršanas un profilakses pasākumi.
Grozījumi likumā, kas ievieš daļu no pamatnostādnēs noteiktajiem pasākumiem, paredz tostarp mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un pilnveidot nozares uzraudzību, pauž Bogdanova.
Ņemot vērā, ka azartspēļu joma skar vairāku valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, lai nodrošinātu kontrolētu, legālu un caurskatāmu azartspēļu nozari, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu iesaiste, tādēļ konstruktīvam dialogam ir izšķiroša nozīme mērķu sasniegšanā, norāda Bogdanova.
LSBA norāda, ka korelācija starp pārāk stingru spēļu zāļu ierobežošanu un nelegālo spēļu pieaugumu ir secināta arī vairākos ārvalstu pētījumos, un tie norāda, ka Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā - aptuveni 26% no kopējā tirgus. Tā, piemēram, 2022.gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) pieņēmusi 558 lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu.
IAUI priekšniece Signe Birne norāda, ka azartspēļu nozare jau šobrīd tiek stingri regulēta un uzraudzīta, taču, neskatoties uz to, joprojām pastāv liels nelegālo azartspēļu organizēšanas vietu skaits, īpaši interneta vidē.
"Būtiski, lai, ieviešot izmaiņas regulējumā, netiktu radīta labvēlīga vide nelegālo azartspēļu izplatībai, jo tas uzliktu papildu slogu inspekcijai, pildot nozares uzraudzības funkciju, turklāt arī Pašatteikušos personu reģistrs nedarbojas pagrīdē," pauž Birne.
Viņa norāda, ka būtu nepieciešams reģistru izvērst Baltijas valstu līmenī, lai, piemēram, cilvēks, kas izvēlējies sevi iekļaut reģistrā, nevarētu piekļūt azartspēlēm ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. "Tas būtu vērtīgs solis pareizajā virzienā un sniegtu papildu palīdzību atkarības skartajiem".