Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča aicinājusi Latvijas parlamentu noraidīt Valsts robežas likuma un Valsts robežsardzes likuma grozījumu projektu, kas paredz plašākas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.
Kā teikts trešdien izplatītajā Mijatovičas paziņojumā, grozījumi legalizētu pašreizējo praksi uz robežas ar Baltkrieviju, kas pakļauj atgrūšanas un sliktas izturēšanās riskam personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
"Jau iepriekš esmu paudusi bažas par ziņām, ka ārkārtas stāvokļa laikā bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem vardarbīgi neļauj ieceļot Latvijā un liedz piekļuvi patvēruma procedūrai, tostarp ziemas vidū. Kā jau izklāstīju savā ieteikumā par atgrūšanu, parlamentāriešiem ir būtiska loma cilvēktiesību prasībām atbilstošas robežu pārvaldības politikas izveidē," norāda Mijatoviča.
Viņa uzskata, ka Latvijas parlamentam nevajadzētu nacionālajos likumos nostiprināt nelikumīgu praksi, bet gan izmantot savas pārraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums, kas saistīts ar patvērumu un robežkontroli, pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, 1951.gada Bēgļu konvencijā un citos attiecīgajos starptautiskajos instrumentos noteiktajiem standartiem.
Kā ziņots, Saeima 8.jūnijā konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātos grozījumus likumā, kas paredz plašākas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.
Patlaban spēkā esošā Valsts robežsardzes likuma redakcija nosaka tiesību apjomu robežsargiem, pildot dienesta pienākumus. Taču pašlaik likumā nav pietiekoši skaidri paredzētas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.
Patlaban likums paredz, ka, lai nodrošinātu funkciju izpildi, robežsardze novērš preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām. Tā vietā rosināts redakciju izteikt tā, ka robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām.
Tāpat rosināts likumā iekļaut jaunu normu, kas paredz, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (vajadzības gadījumā iespēju robežās sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.
Tāpat paredzēts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētajā vietā un laikā.
Jau ziņots, ka valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.
IeM norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.
