Tiesnese apmierina Bunkus slepkavības krimināllietā apsūdzētā Uļmana laulātās lūgumu [papildināts]

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece šodien nolēma apmierināt viena no administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā apsūdzētā Mihaila Uļmana laulātās Margaritas Uļmanas lūgumu, ar kuru lūgts piešķirt viņai aizskartās mantas īpašnieces statusu.

Šodienas tiesas sēde sākta ar Uļmana sievas lūguma izskatīšanu.

Šajā kriminālprocesā uz Uļmana vārda reģistrētais nekustamais īpašums un kapitāldaļas tika arestētas. Uļmana laulāta uzskata, ka laulības laikā reģistrētais īpašums attiecināms uz abiem laulātajiem, līdz ar ko viņai tika aizskartas tiesības rīkoties ar kopīgi iegūto mantu.

Virsprokurors Armīns Meisters norādīja, ka Uļmana sievas argumenti nav pamatoti un lūgums būtu jānoraida, jo viņa neatbilst kriminālprocesā noteiktajam aizskartās mantas statusam, jo arests tika uzlikts vienīgi pašam Uļmanam piederošiem īpašumiem un kapitāldaļām. Virsprokurora viedoklim pievienojās arī cietušo pārstāvji.

Identisku lūgumu tiesā iesniedza arī otra apsūdzētā Aleksanda Babenko laulātā Natālija Badjonova. Šo lūgumu tiesa izskatīs vēlāk.

Aizskartās mantas īpašniekam ir tiesības murvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu, iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu, kā arī juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu un pieteikt noraidījumu.

Policija lietu prokuratūrai nodeva pērnā gada novembra beigās pret četrām personām - trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Lietā apsūdzēti uzņēmēji Babenko un Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs - par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira - šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Nesen Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kurā sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Pērnā gada oktobrī Uļmans vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.

LTV raidījums "de facto" vēsta, ka Uļmanam kā uzņēmuma SIA "Rego Trade" bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret Bunkus kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 tūkstoši eiro izpildītājam netika samaksāti.

Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Prokurors līdz šim nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.

Svarīgākais