Latvijā valsts pētījumu programmā ir jāiedibina atsevišķa, pastāvīga Latvijas vēstures apakšprogramma, kam valsts budžetā tiktu atvēlēts ikgadējs finansējums, šādu viedokli tikšanās laikā ar vēsturniekiem trešdien paudis Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Elīna Kresa, Levita skatījumā, šai vēstures pētniecības programmai jāaptver visi Latvijas vēstures periodi - viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.
Valsts prezidents otrdien Rīgas pilī tikās ar vēsturniekiem Kārli Silu, Kasparu Zelli, Gustavu Strengu, Inetu Lipšu, Tomu Ķikutu un Jāni Šiliņu, lai pārrunātu vēstures zinātnes jautājumus. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja vēsturnieku atklātajā vēstulē sniegtos priekšlikumus vēstures pētniecības stiprināšanai un uzsvēra, ka vēstures pētniecībai un zinātnei kopumā jāsaņem pietiekošs valsts finansējums.
Levita ieskatā, vēstures zinātne ir svarīga Latvijas valsts konstitucionālajai identitātei, sabiedrības demokrātiskai un nacionālai pašizpratnei un valsts stratēģiskajai komunikācijai.
Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka pašreizējais princips - faktiski atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus - neizmanto visu Latvijas zinātnes potenciālu. Paralēli ir jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana jauno zinātnieku izaugsmes veicināšanai, kā arī iespēja piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi nepieciešami atsevišķiem izpētes projektiem.
Valsts prezidents piekritis, ka ir jāatceļ eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošana sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības projektiem. Šie kritēriji sociālajām un humanitārajām zinātnēm neesot piemēroti un kavējot šo zinātņu attīstību. Šīm zinātnēm jāizstrādā atsevišķi, tām piemēroti vērtēšanas kritēriji.
"Vēstures zinātnes un plašāk - humanitāro un sociālo zinātņu finansēšanas līmenis vēl joprojām ir nožēlojami zems. Tas ir nepieņemami, jo tieši šīs zinātnes pēta un palīdz izprast Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts būtību," izteicies politiķis.
Valsts prezidents uzskata, ka valstij ir nepieciešama konsolidēta zinātnes politika. Tās trūkums, pēc Levita domām, kavē Latvijas ilgtermiņa attīstību. Zinātnes politika ir jāizstrādā valdībai un jānodod apspriešanai Saeimai un sabiedrībai.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka kopējais finansējums zinātnei un inovācijām ir pārāk mazs, lai nozīmīgi uzlabotu Latvijas konkurētspēju.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka arvien mērķtiecīgāk jāiesaista mūsu zinātnieki starptautiskajā apritē, vienlaikus stiprinot ārvalstu zinātnisko ekspertu interesi par darbu Latvijā.