Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no ēnu ekonomikas būvniecībā mazināšanas risinājumiem redz nozares ģenerālvienošanās noteiktās minimālās algas celšanu, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē teica EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Viņa sacīja, ka patlaban starpība starp būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteikto 780 eiro minimālo algu un valstī noteikto minimālo algu ir ievērojami samazinājusies, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā nozares minimālā alga vairs tik labi nepilda savu ēnu ekonomiku samazināšanas funkciju, kā tās noteikšanas brīdī, kad minimālā alga valstī bija 300 eiro.
Tāpat Feldmane atzina, ka darbaspēka faktiskās izmaksas pēdējos gados būtiski augušas, tāpēc ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga vairs neatbilst reālajai un ir arī viens no iemesliem pēdējos divos gados vērojamajam ēnu ekonomikas kāpumam nozarē.
Kā vēl vienu ēnu ekonomikas mazināšanas līdzekli EM rosina nozares segmentāciju - tās vērtēšanu nevis komersantu un pakalpojumu sniedzēju griezumā, bet objektu griezumā, skatoties pēc objektu lieluma.
Ja lielajos objektos ēnu ekonomika ir diezgan zemā līmenī, tad sīkajos remontdarbos, kas ir ārpus būvniecības regulējuma un kuros netiek piemērots būvniecības process, tā sasniedz pat 70-80% pēc atsevišķu uzņēmēju vērtējuma, informēja Feldmane.
Kā vienu no risinājumiem EM piedāvā nevis "pātagas", bet "burkāna" mehānismu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus fiziskajām personām, kuras veic dzīvokļa vai privātmājas remontu.
Feldmane sacīja, ka šajā gadījumā tieši pasūtītājs būs ieinteresēts saņemt legālu pakalpojumu, jo būs iespēja saņemt nodokļu atmaksu par iztērētajiem līdzekļiem.
Tāpat EM rosina samazināt paša spēkiem būvējamo objektu būvapjomu. Patlaban paša spēkiem atļauts būvēt objektus ar būvniecības laukumu 400 kvadrātmetri un būvapjomu 2000 kubikmetri, kas ir diezgan ievērojama izmēra divstāvu māja, sacīja Feldmane. Tiek rosināts būvniecības laukumu samazināt līdz 150 vai 170 kvadrātmetriem, atsakoties no būvapjoma.
EM ieskatā būtu izmantojama arī Lauku atbalsta dienesta pieeja sezonas darbinieku uzskaitei, ieviešot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) vienkāršu remonta objektā nodarbināto reģistrāciju un nosakot, ka objektā var strādāt tikai konkrētā dienā reģistrētie cilvēki.
Feldmane piebilda, ka EM strādā arī pie risinājuma, kā veikt būvobjektos nodarbināto ārvalstu darbinieku nomaksāto nodokļu kontroli.
