Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vairāk būtu jāiesaistās valstij, norāda LLPA

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai. Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

Viņš arī atzina, ka viedoklis par to, ka Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir par lielu, ir pamatots.

"Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un pamatoti attīstība šeit notiek daudz straujāk, kas arī prasa lielākas investīcijas pašā pilsētvidē un tās attīstībā. Un ir tikai loģiski - ja vairāk līdzekļu paliktu pašiem, būtu vairāk iespēju attīstībai. Vienlaikus LLPA sarunās ar lielajām pilsētām redz, ka līdzīgi ekonomiski aktīvie centri veidojas arī citviet reģionos, kur pilsētas vide kļūst arvien ekonomiski aktīvāka, bet tai blakus esošā teritorija kalpo kā dzīvesvieta iedzīvotājiem," sacīja LLPA izpilddirektors.

Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldības būtu pastāvīgi jāstimulē uz konkrētu ekonomisko rādītāju sasniegšanu. Pašvaldībām pašām būtu jāskatās, kā piesaistīt investīcijas un vairāk iegūt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, lai pēc iespējas vairāk tiktu attīstīta reģiona ekonomiskā izaugsme.

"Ir ļoti, ļoti jādomā ne tikai par to, kā izlietot budžeta līdzekļus, bet jādomā arī par to, kā piesaistīt konkrētai pašvaldībai papildu finanšu līdzekļus un investīcijas, kas ir mērķētas tieši uz uzņēmējdarbības attīstību, uz jaunu investoru piesaisti, lai katrs reģions, katra pilsēta varētu sasniegt to līmeni, ka var mierīgi dzīvot un attīstīties ar to, ko paši saražo," pauda Audzišs.

Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) izteicis neapmierinātību ar to, ka Rīgai no šā gada budžeta jāatdod 125 miljoni eiro citām pašvaldībām finanšu izlīdzināšanas sistēmā.

Pēc viņa teiktā, kamēr Rīgai ņems nost tik lielas naudas summas, tikmēr visu galvaspilsētas vajadzību apmierināšanai finanšu nepietiks.

Tāpat Staķis pauda viedokli, ka šobrīd finanšu izlīdzināšanas sistēma ir aizgājusi pilnīgi greizi, jo finansējumu saņem arī pašvaldības, kurām nauda nepieciešama nevis pamata, bet papildfunkciju veikšanai.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi šogad plānoti 245,6 miljonu eiro apmērā. Fonda ieņēmumus veidos valsts budžeta dotācija 81,09 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 164,51 miljona eiro apmērā. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2023.gadā veiks divas valstspilsētas - Rīga un Jūrmala, kā arī seši novadi.

Rīgas plānotā iemaksa ir 125 485 977 eiro jeb 16,7% no IIN ieņēmumiem, bet Jūrmalas iemaksa - 8 981 027 eiro jeb 15% no IIN ieņēmumiem.

Paredzēts, ka iemaksas fondā veiks arī Ādažu novads - 4 418 774 eiro apmērā jeb 15,5% no IIN ieņēmumiem, Ķekavas novads - 4 873 889 eiro apmērā jeb 12,6% no IIN ieņēmumiem, Mārupes novads - 12 423 041 eiro apmērā jeb 22% no IIN ieņēmumiem, Olaines novads - 177 326 eiro apmērā jeb 0,9% no IIN ieņēmumiem, Ropažu novads - 7 304 086 eiro apmērā jeb 16,8% no IIN ieņēmumiem un Saulkrastu novads - 848 500 eiro apmērā jeb 8,7% no IIN ieņēmumiem.