Latvijas ostās arvien turpina samazināties pārkrauto kravu apmērs

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Liepājas ostā šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 3,215 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Tostarp no Liepājas ostas 2023.gada pirmajos piecos mēnešos nosūtīti 2,506 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs samazinājies par 2%, veidojot 709 200 tonnu.

Šogad pirmajos piecos mēnešos Liepājas ostā pārkrauti 2,262 miljoni tonnu beramkravu, kas ir par 4,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 812 900 tonnu ģenerālkravu, kas ir kritums par 11,3%, kā arī 140 300 tonnu lejamkravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un tās produkti šogad pirmajos piecos mēnešos Liepājas ostā pārkrauti 1,499 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2022.gada pirmajos piecos mēnešos, ro-ro jeb "roll on/roll off" kravas pārkrautas 643 400 tonnu apmērā, kas ir par 0,9% vairāk, celtniecības materiāli - 285 700 tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk, koksnes šķelda pārkrauta 155 300 tonnu apmērā, kas ir par 6,7% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kokmateriāli pārkrauti 139 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 6,2%, bet naftas produkti pārkrauti 139 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 12,1%.

Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir trešā lielākā osta Latvijā.

Tikmēr Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 4,902 miljoni tonnu kravu, kas ir par 22,8% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

2023.gada pirmajos piecos mēnešos no Ventspils ostas nosūtīti 2,759 miljoni tonnu kravu, kas ir par 41,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs audzis par 29,7%, sasniedzot 2,143 miljonus tonnu.

Šogad pirmajos piecos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauts 2,151 miljons tonnu lejamkravu, kas ir par 19% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 1,708 miljoni tonnu beramkravu, kas ir kritums par 30,9%, kā arī 1,043 miljonus tonnu ģenerālkravu, kas ir par 14,9% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Naftas produkti šogad pirmajos piecos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 2,011 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ro-ro jeb "roll on/roll off" kravas pārkrautas 857 500 tonnu apmērā, kas ir par 15,7% mazāk, bet ogles pārkrautas 710 600 tonnu apmērā, kas ir par 62% jeb 2,6 reizes mazāk.

Vienlaikus ostas publiskotā informācija liecina, ka šogad pirmajos piecos mēnešos Ventspils ostā apkalpoti 538 kuģi, kas ir par 36 kuģiem mazāk nekā 2022.gada pirmajos piecos mēnešos.

Iepriekš Ventspils brīvostas pārvaldē aģentūrai LETA norādīja, ka šogad februārī stājās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas aizliedz transportēt, tostarp pārkraut Krievijas izcelsmes un Krievijas eksportēto jēlnaftu un naftas produktus. Tādējādi šī regula ļoti lielā mērā ietekmē kravu apgrozījumu Ventspils ostā, kur vēsturiski tieši Krievijas izcelsmes naftas produkti veidoja lielāko kravu īpatsvaru. Ventspils brīvostas pārvaldes budžets 2023.gadam plānots, rēķinoties ar kravu apmēru samazinājumu.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.

Svarīgākais