Jēkabpils novadā ilgstoši vajātā un beigās nogalinātā sieviete, kā arī viņas advokāte bija izmantojušas visus pieejamos juridiskos un tiesiskos instrumentus, lai cīnītos pret šo netaisnību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" apgalvoja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Viņš uzsvēra, ka šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad no cietušās puses tika izdarīts viss iespējamais, turklāt ilgākā laika periodā un regulāri. Advokāts piebilda, ka ir desmitiem un varbūt pat simtiem līdzīgu vajāšanas un vardarbības gadījumu, par kuriem neviens plašāk neuzzina, jo cietušie un viņu advokāti nav tik aktīvi un arī smagas sekas vēl nav iestājušās.
Līdz ar to konkrētajā Jēkabpils novada gadījumā "pārmest bezdarbību cietušajai pusei būtu ciniski," komentēja Rozenbergs.
Viņš uzsvēra, ka, pretēji ģenerālprokurora Jura Stukāna paustajam intervijā žurnālam "Ieva", advokāti nemēdz doties uz vizītēm pie ģenerālprokurora, jo tāda noteikti nav Kriminālprocesa likumā paredzētā kārtība. "Neviens pants, neviena norma neparedz vēršanos pa tiešo pie ģenerālprokurora, lai viņš no saviem augstumiem atrisinātu šo vai jebkuru citu situāciju. Vēl jo vairāk arī praksē šādi nav pieņemts rīkoties," apgalvoja Rozenbergs.
Uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir vainojams tajā, ka tiesībsargājošās iestādes nespēj efektīvi pasargāt upurus no pāridarītājiem, kaut arī par draudiem un vajāšanu tiek laicīgi ziņots, ZAP priekšsēdētājs atbildēja, ka tās, visticamāk, ir sekas nepietiekamam finansējumam, no kā iekšlietu sistēma cieta ilgstoši. Viņš pauda cerību, ka nākotnē šī situācija mainīsies uz labo pusi.
Kā ziņots, ZAP vērsusies Tieslietu padomē, aicinot veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei. Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas.
Rozenbergs atzīmēja, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka ZAP jāapspriež iesnieguma projektu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību.
Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu, iepriekš aģentūrai LETA norādīja Rozenbergs.
Tieslietu padome minēto ZAP lūgumu izskatīs piektdien, 16.jūnijā.
Stukāns žurnālam "Ieva" tika izteicies, ka nav lasījis tobrīd vēl dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību, jo visu viņam atsūtīto vēstuļu izlasīšanai nepietiekot laika. Tā vietā vēstule nonākusi izvērtēšanai atbildīgajā prokuratūras struktūrā.
"Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja," tika izteicies Stukāns. Viņš intervijā kritizēja advokātes darbību, kura vēstules rakstīšanas vietā esot varējusi nokļūt klātienes audiencē pie ģenerālprokurora. "Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu - būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem," klāstījis Stukāns.
Ģenerālprokurors atzinis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, neesot īpašas jēgas rakstīt tieši viņam, "jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā". Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.
Vēlāk Stukāns publiski atvainojās Latvijas sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt izteikumu patiesos nolūkus.
Ģenerālprokurors stingri nosoda jebkāda veida vardarbību. Galvenais intervijas mērķis esot bijis aicināt ikvienu personu, pret kuru vērsta vardarbība, neklusēt un vērsties attiecīgajās iestādēs, norādot, ka tiesībaizsardzības iestādes un tieslietu sistēmas institūcijas ir vienlīdz atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība.
Ģenerālprokurors neattaisno nevienu prokuroru, kurš ar savu rīcību, vai gluži pretēji - bezdarbību -, iespējams, ir bijis līdzatbildīgs konkrētās situācijas eskalācijā.
LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.