Pieņemts lēmums par nākamā gada nogales brīvdienām

© pixabay.com

Valdība otrdien nolēma, ka nākamgad tiks pārceltas divas darba dienas - no pirmdienas, 23. decembra, uz sestdienu, 14. decembri, un no pirmdienas, 30. decembra, uz sestdienu, 28.decembri.

Līdz ar šādu lēmumu 2024.gada svētku nedēļā ieplānotas gandrīz nedēļu garas brīvdienas.

Darba likumā ir noteikts, - ja darba nedēļā viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tajā pašā mēnesī.

Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Pārceļot darba dienu, tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta, savukārt iedzīvotājiem ir nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.

Minētais rīkojums attiecas uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikts ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais