Plūdu risku novēršanai Jēkabpilī plāno piesaistīt nepilnus 11 miljonus eiro no Kohēzijas programmas
Plūdu risku novēršanai Jēkabpilī plāno piesaistīt nepilnus 11 miljonus eiro no Kohēzijas programmas, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.
VARAM, izvērtējot plūdu radītās sekas un potenciālās apdraudējuma ietekmes gadījumos, ja nākamajā ziemā atkārtojas līdzvērtīga apmēra ledus sastrēguma izraisīti plūdi, secina, ka atbilstošākais risinājums neatliekamo darbu īstenošanai, ir paredzēt saņemt atbalstu no Kohēzijas programmas pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi".
Šāds priekšlikums izstrādāts, jo vairākus darbus nevar atlikt uz 2024.gadu.
Minētais finansējums plānojams 85% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 10 757 297 eiro, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums plānojams 15% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 1 898 347 eiro.
Kā aģentūru LETA informēja VARAM, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veica plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificēja teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks. Jēkabpils pilsēta ir identificēta kā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorija.
Lai nodrošinātu drošu Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambju ekspluatāciju turpmākajos gados un aizsargātu Jēkabpils pilsētu un tās iedzīvotājus, ir nepieciešams veikt pasākumus trīs posmos - neatliekamie darbi, kas veicami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā, darbi laika posmā no 2024.gada līdz 2025.gadam un darbi, kas veicami pēc 2025.gada.
Neatliekami būtu jāveic aizsargdambja kreisā krasta pārbūve 5,2 kilometru garumā, aizsargdambja labā krasta pārbūve 1,2 kilometru garumā un papildu pretplūdu zaļās infrastruktūras izveide.
Īstenojot projekta visas trīs daļas, tiks samazināti applūšanas riski aptuveni 261 hektāra platībā Jēkabpils pilsētas teritorijā.
Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, balstoties uz iepriekš veiktajām izpētēm, plānotās darbības nepalielinās applūšanas risku citās blīvi apdzīvotās vietās, ieskaitot Līvānos un Pļaviņās, kā arī apkārtējos novados.
Nostiprinājumu ietekme un aizsargdambju pārbūve neatstāšot ietekmi uz ūdens caurvades spējām Daugavā pārbūvei pieguļošajā platībā.
Kā ziņots, šī gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo. Taču pašvaldība draudošo krīzi novērsa.