Kariņš atkārtoti tiksies ar NA un AS koalīcijas paplašināšanas sarunās
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ tiksies ar "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) saistībā ar viņa rosinājumu par plašāku koalīciju.
Vaicāts par tālākajiem plāniem iecerē par vairāk partijām valdībā, Kariņš norādīja, ka sarunās ar AS un NA plāno pārrunāt to, ko dzirdējis pagājušās nedēļas tikšanās ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādējādi paredzēts diskusiju "virzīt uz priekšu".
Šovakar konkrēti tikšanās laiki vēl nebija norunāti.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pauda gatavību tikties, tajā skaitā respektējot Kariņa piedāvāto formātu - premjers ar katru no partijām piedāvājis tikties divpusējās sarunās.
Tavars norādīja, ka viņi ir gatavi sarunām par kādu plašāku sadarbību Saeimā ar daļu opozīcijas, taču AS neredz iespējas paplašināt pašreizējo koalīciju.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apliecināja, ka arī NA nav mainījusi viedokli, ka šī koalīcija var turpināt strādāt pašreizējā sastāvā.
Indriksones ieskatā izšķiroši būtu saņemt gala atbildi un skaidrību no Ministru prezidenta par to, vai šī valdība turpinās strādāt.
"Neslēpšu, ka, virzot transformācijas ziņojumu, lēmumus un risinājumus, noteikti skaidrība par tālāko ir ļoti izšķiroša, lai arī visas valsts institūcijas, ministriju darbinieki strādātu aktīvi un iesaistītos, nevis "sēdētu uz koferiem" un gaidītu nākamo valdību," sacīja ministre.
Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība", NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS kategoriski iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.