Reti kurš temats Saeimā iegūst tādu lobējošo organizāciju uzmanību kā izmaiņas smēķēšanas ierobežojumos. Arī šoreiz deputāti saņēmuši kaudzi iebildumu no dažādām biedrībām un asociācijām, galvenokārt par plānu aizliegt aromātus elektroniskajās cigaretēs, pamanījis LTV raidījums "de facto".
Nikotīna industrijas pārstāvju vidū redzamas arī saites ar politiskajām partijām, tomēr deputāti noliedz, ka tam ir bijusi kāda ietekme.
Aromatizētāju aizliegums elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs sabiedrībā ir pretrunīgi vērtēts. Par to liecina tas, ka portālā manabalss.lv savākti 10 000 parakstu gan par aromatizētāju atļaušanu, gan par to aizliegšanu. Abas puses atsaucas uz dažādiem pētījumiem par jauno nikotīna produktu kaitīgumu vai tieši otrādi - iespēju pāriet uz mazāk kaitīgu atkarību nekā cigarešu pīpēšana. Aizlieguma iniciatore Veselības ministrija norāda, ka seko Pasaules veselības organizācijai, kas e-cigarešu izplatībā saredz riskus.
Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece norādīja: “Šādi produkti, kuros ir pievienoti dažādi aromatizētāji, kā, piemēram, augļu, ogu, dažādu saldu garšu, veicina to, ka produktus uzsāk lietot jaunieši un uzsāk lietot nesmēķētāji.”
Šonedēļ izmaiņas likumā pirms gala lasījuma pabeidza skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Atlicis tikai vienoties par pārejas periodu. Pēdējā lasījumā parasti likumprojekta tekstā tiek veikti tikai tehniski labojumi, taču šoreiz bija iesniegti 88 priekšlikumi. Vairāk priekšlikumu 14. Saeimas laikā pirms gala lasījuma tika iesniegti tikai likumam par Valsts aizsardzības dienestu.
Deputāti lēma, ka aromatizētāju aizliegumam būs viens izņēmums - atļauts paliks tikai tabakas aromāts. Vēl gan priekšā balsojums plenārsēdē, kas, visticamāk, notiks rudenī. Komisijas vadītāja stāsta, ka izskatīšanu pavadījusi asa lobējošo organizāciju pretreakcija, kam likumprojektu būtiski ietekmēt gan neesot izdevies: “Man arī Veselības ministrijas kolēģi un ārsti ir norādījuši, ka ir notikusi arī personīga vēršanās pret viņiem dažādos sociālajos tīklos un medijos. Protams, pierādījumu tam nav. Bet katrā ziņā šī cīņa bija,” teica “Jaunās Vienotības” pārstāve Inga Bērziņa.
Pirms gada Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone Saeimai lūdza aromatizētājus neaizliegt. Pusgadu vēlāk viņa pati kļuva par veselības ministri. Amatā Meņģelsone nav rosinājusi plānoto aizliegumu atvieglot. Tomēr šādus priekšlikumus iesniedza viņas politiskais spēks “Apvienotais saraksts”.
Frakcijas vadītājs Edgars Tavars pirms trešā lasījuma aicināja noteikt, ka valdībai vajadzētu veidot sarakstu, kuras garšas elektroniskajās cigaretēs ir aizliegtas, nevis aizliegt visas, kā arī atļaut aromatizētājus tirgot specializētos veikalos. Ļoti līdzīgus priekšlikumus Saeimai bija nosūtījusi Beztabakas produktu asociācija, ko izveidojusi Latvijas lielākā elektronisko cigarešu kompānija “Pro Vape”, kas ražo tā sauktos saltus (vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes ar nosaukumu “Salt”).
“Pro Vape” bizness pēdējos gados strauji audzis. 2021. gadā apgrozījums kāpis gandrīz četras reizes līdz nepilniem 40 miljoniem eiro, savukārt peļņa bijusi 10 miljoni. Finanšu rādītāji par 2022. gadu vēl nav pieejami, taču nomaksāto nodokļu apjoms 2022. gadā palielinājies divas reizes, kas liecina, ka bizness turpinājis strauji attīstīties.
Jaunais lobija likums uzdod par pienākumu deputātiem norādīt, kas ir priekšlikumu ideju autori, taču ne Tavars, ne kāds cits tādus norādījis nav. Tavars noliedz, ka būtu ko pārkāpis: “Es esmu apkopojis, runāju ar saviem palīgiem, visu informāciju, kas ir manā rīcībā, tajā skaitā, iespējams, dažādus priekšlikumus. Sazinājos ar Saeimas Juridisko biroju, tajā skaitā par tēmu, kas ir Ministru kabinetam lemt [par aromatizētāju aizliegumu]. Tāpēc arī daļu no priekšlikumiem atsaucu sēdē - tas bija trešais lasījums. Tas, ko mēs komisijas sēdē runājām - mēs šo likumprojektu virzām uz priekšu, bet skatām tēmu, ko Ministru kabinets var darīt nākotnē,” teica deputāts.
Tuvākas vai tālākas saites ar nikotīna produktu lobētājiem var atrast vairākās partijās. Piemēram, jau pieminētās Beztabakas produktu asociācijas valdes loceklis Emīls Ozoliņš ir partijas “Progresīvie” biedrs. Partijas deputāts Edmunds Cepurītis rosināja komisijā neaizliegt aromātus pilnībā, bet gan atļaut mentola un tabakas garšas. Priekšlikums esot tapis, lai aizliegums būtu pakāpeniskāks. Cepurītis noliedz, ka šāda ideja nākusi no partijas biedra Ozoliņa.
Viņa jaunais amats asociācijā ir būtiski samazinājis jau iespējas, kā viņš var iesaistīties kā biedrs “Progresīvo” partijā. Ticies es esmu, jo man šeit bija svarīgi uzzināt arī nozares viedokli. [..] Bet šo priekšlikumu es neesmu gatavojis kopā ar asociāciju. Manā versijā tas ir paņemts tieši no tāda likuma, kāds ir spēkā Igaunijā,
atbildēja Cepurītis.
Identisku priekšlikumu par tabakas un mentola garšu atļaušanu uz trešo lasījumu iesniedza Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”. Arī šai partijai var atrast saites ar Beztabakas produktu asociāciju - līdz 2022. gada martam to vadīja Karina Plaude, kas startēja vēlēšanās no LPV saraksta, savukārt “Pro Vape” lielākais īpašnieks Mārtiņš Jamonts partijai noziedojis tūkstoš eiro. Petraviča uzsvēra, ka organizācijas viņas priekšlikumus nav ietekmējušas: “Es vairāk vadījos pēc tiem argumentiem, ko ir paudusi Finanšu ministrija par to, kādā veidā tiks apkarots nelegālais tirgus. Jau šobrīd tā ir milzīga problēma.”
“Pro Vape” īpašnieks Mārtiņš Jamonts ir ziedojis arī Nacionālajai apvienībai - 2500 eiro īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Partijas vadītājs Raivis Dzintars teica, ka nekādu ietekmi pret ziedojumu uzņēmējs neesot meklējis: “Nepazīstu, pirmo reizi no jums šeit intervijā to dzirdu. Katrā gadījumā neesam uzrunāti par šo. Kā redzat no mūsu balsojumiem, mēs esam bijuši stingri par šīs nozares ierobežošanu. Tas man ir pat pārsteigums, ko jūs sakāt.”
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze, kurš arī rosināja atļaut tabakas un mentola garšas, stāsta, ka meklējis līdzsvaru starp konkurējošiem smēķēšanas produktiem:
Šobrīd es redzu, ka cīnās tiešām tradicionālo cigarešu ražotāji pret šiem te visiem jaunajiem smēķēšanas līdzekļiem, kas ienāk. Cīņa vienkārši ir par konkurenci.
Veipu aizstāvji pauž viedokli, ka patiesībā aromatizētāju aizliegums ir cigarešu industrijas interesēs, jo smēķētāji atgriezīšoties pie tabakas. To rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norādīja “Pro Vape” līdzīpašnieks Edžus Picka, vienlaikus uzsverot, ka aizliegums nebalstoties zinātnē un stingrā regulējuma dēļ uzņēmums no Latvijas varētu aiziet.