Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumus, kas paredz ieviest datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildē.
Kā norāda EM, datu uzkrāšana ieviešama, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus, mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.
Ministrijā atsaucas uz pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. - 2021.gadā", kas liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem.
Grozījumi likumā novērš pašreizējā regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Likumā tiks noteikts, ka elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus tiek precizēts pieejamo datu apjoms, nosakot ka izmantoti tiek gan elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, gan vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati.
Piekļuvi vienotas elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā.
EM skaidro, ka likumprojektā ietvertie grozījumi radīs nelielas izmaksas būvkomersantiem, kas ir saistīti ar informācijas ievadi vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē. Grozījumi nodrošinās nepieciešamās informācijas pieejamību Valsts ieņēmumu dienestam.
