Mūrniece: NATO politiskie līderi atzīst, ka Baltijas valstu brīdinājumi bija jāsaklausa daudz agrāk

Latvija šobrīd ir drošībā un lielākā drošībā, nekā bijusi iepriekšējos gados, intervijā aģentūrai LETA uzsver aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Attīstās ne tikai Latvijas bruņotie spēki, bet savu nostāju ir mainījis arī NATO, un reģiona aizsardzības plāns paredz NATO teritorijas aizsardzību no konflikta pirmā brīža un no pirmā teritorijas centimetra. Ja Madrides NATO samitā valstis spēja vienoties, ka Krievija ir drauds NATO, tad šobrīd NATO valstis tīri praktiski dara visu, lai šo apdraudējumu pārvarētu, uzsver Mūrniece.

Latvija bija viena no tām valstīm, kas Ukrainai piegādāja bruņojumu jau no kara pirmās dienas, un par Latvijas sūtītajām "Stinger" pretgaisa aizsardzības sistēmām saka paldies ikviens, kuru mēs esam satikuši Ukrainā - gan politiķi, gan militārpersonas, gan cilvēki uz ielas.

Latvijas atbalsts Ukrainai ir plaši zināms, un to augsti novērtē arī Latvijas stratēģiskā partnere - ASV. Gan NATO dalībvalstis, gan citas demokrātiskās pasaules valstis, kas sēž pie Ramšteinas galda, kas ir Ukrainas atbalstam domāts formāts, augstu novērtē, cik daudz Latvija ir darījusi un joprojām dara Ukrainas atbalstam.

Ir jāsaprot, ka NATO jau nav nekāda mistiska organizācija vai mistisks lietussargs, kas mūs aizsargās, skaidro Mūrniece.

Mēs paši esam NATO dalībvalsts, un man ir gandarījums, ka šī apziņa ir mūsu sabiedrībā nostiprinājusies. Katrai valstij ir jādara maksimāli daudz un maksimāli iespējamais, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, un tas nozīmē vienlaikus stiprināt arī NATO aizsardzības spējas. Mēs runājam par jaunām bruņoto spēku spējām, kas ir nepieciešamas, kas ir arī plānotas un uz kurām mēs ejam. Var runāt gan par pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" iegādi, gan HIMARS, gan vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Teikšu, ka Latvija šobrīd ir drošībā un lielākā drošībā, nekā bijusi iepriekšējos gados. Vispirms, mūsu bruņotie spēki ir attīstījušies, modernizējušies, un uz priekšu tiek virzīti arī šie jaunie spēju projekti. Mēs esam sapratuši, ka ir nepieciešams VAD, ir nepieciešama daudz labāka sabiedrības sagatavotība valsts aizsardzībai, un arī te mēs esam spēruši konkrētus soļus. VAD tiek uzsākts jau jūlijā, nākamais iesaukums ir janvārī, un es redzu iespējas jauniesaukto skaitu kāpināt ar katru gadu, sagatavojot infrastruktūru un izmantojot tās tehnikumu un skolu telpas, kas atrodas maksimāli tuvu armijas daļām, bāzēm un poligoniem. Mēs esam sapratuši, ka valsts aizsardzība ir jāstiprina, un mēs to konsekventi darām.

Jā, Krievija cieš milzīgus militāros zaudējumus karā pret Ukrainu, bet Krievijas rīcībā esošais bruņojums ir pietiekami liels, lai mēs rēķinātos ar riskiem. Mums ir jāliek pretī savu aizsardzības spēju stiprināšana. Tas ir pilnīgi skaidrs. Jā, šis Krievijas bruņojums nav moderns, bet tas nenozīmē, ka tā nav.

Piemēram, tie ir novecojuši T modeļu tanki, bet tie ir, un, ja šī bruņojuma ir pietiekami daudz, tad ir kritisks punkts, kurā kvantitāte pati par sevi var pārtapt apdraudējumā. Tādēļ Latvija dara visu iespējamo, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas. Tādēļ ir jauni iepirkumi mūsu bruņotajiem spēkiem, kas kvalitatīvi tos paceļ jaunā līmenī. Tāpēc ir VAD. Tāpēc mēs strādājam ar kanādiešiem, lai panāktu šeit brigādes izvietošanu. Tāpēc mēs esam kopā ar Ukrainu, lai stiprinātu tās spējas. Tie visi ir atturēšanas elementi. Ja pretī ir stiprs pretinieks, tad apdomās desmitreiz, vai tam ir vērts uzbrukt.

Viens no atturēšanās elementiem, kas ir ļoti būtisks, ir arī NATO dalībvalstu dziļa izpratne par to, kāpēc mums ir jāatbalsta Ukraina, un daudz reālistiskāks skatījums uz to, kas ir Krievija. Ja Madrides NATO samitā valstis spēja vienoties, ka Krievija ir drauds NATO, tad šobrīd NATO valstis tīri praktiski dara visu, lai šo apdraudējumu pārvarētu.

Ja pirms gada publiskajā telpā vēl izskanēja spriedelējumi, vai ķiveru sūtīšana uz Ukrainu neeskalēs karu, pēc tam jau pie NATO galda tika runāts par tanku koalīciju, bet tagad jau ir izveidota kaujas lidmašīnu koalīcija. Fundamentāla uzskatu maiņa NATO valstīs ir notikusi ārkārtīgi ātri.

Šobrīd arī Francijas prezidents Emanuels Makrons saka, ka vajadzēja agrāk uzklausīt to, ko saka Baltijas valstis. NATO politiskie līderi atzīst, ka Baltijas valstu brīdinājumi bija jāsaklausa daudz agrāk. Baltijas valstu teiktajam šobrīd ir daudz lielāks svars.