Krāpnieki šogad cilvēkiem izkrāpuši gandrīz 3,5 miljonus eiro; par upuriem arvien biežāk kļūst reģionu iedzīvotāji

Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”.

Krāpšanas gadījumi - no Rīgas uz reģioniem

Valsts policijas dati liecina, ka vien nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 35% no šī gada pirmajos četros mēnešos reģistrētajiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem ir reģistrēti Rīgā, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms pieciem gadiem, kad galvaspilsētā tika fiksēti 66% no šādiem krāpnieciskiem gadījumiem.

Vienlaikus novērojama krāpšanas gadījumu izplatīšanās uz reģioniem. Visvairāk krāpniecības gadījumu skaits pieaudzis Vidzemē. Proti, ja 2018. gadā šajā reģionā fiksēti 5% no visiem reģistrētajiem krāpšanu un to mēģinājumu gadījumiem, tad šī gada pirmajos četros mēnešos tie bija 13% gadījumu.

Divkāršojies krāpšanas gadījumu skaits Latgalē, kur pēdējo piecu gadu laikā reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu skaits pieaudzis no 10% līdz pat piektajai daļai jeb 21% no visiem krāpniecības gadījumiem šī gada pirmajos četros mēnešos. Ievērojams pieaugums novērojams arī Kurzemē. Tur 2018. gadā tika reģistrēta desmitā daļa no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos - jau teju piektā daļa jeb 18%.

Vismazāk reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis Zemgalē. 2018. gadā šajā reģionā tika reģistrēti 9% no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos tie kopumā bijuši tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa jeb 13% gadījumu.

“Krāpšanas gadījumu problemātika ir aktuāla jau vairākus gadus, turklāt tas nav tikai Latvijas fenomens - šī problēma ir starptautiska. Varētu teikt, ka krāpnieku metodes to pamatos ir vispārzināmas un pēdējos gados salīdzinoši klasiskas, tomēr ir maldīgi domāt, ka tikai konkrētas cilvēku grupas, kuras iedalītu pēc noteikta valodas lietojuma, dzīvesvietas vai vecuma sliekšņa, var kļūt par krāpšanas upuriem. Noziedzība var skart ikvienu, un to arī parāda Valsts policijas dati gan par reģistrēto krāpšanu teritoriālo izvietojumu - īpaši to maiņu pēdējo gadu laikā, gan par dažādajiem krāpnieku metožu upuru portretiem. Pēc būtības ievainojamības faktori mājo visā sabiedrībā, un, transformējoties iedzīvotāju ikdienas paradumiem un vajadzībām, arī krāpnieki un viņu metodes transformējas līdzi. Viņi arī kļūst atjautīgāki un rafinētāki, spējot atrast tās tēmas un virzienus, ka pat izglītots, uzmanīgs cilvēks nemanot var iekrist viņu lamatās. Tas, savukārt, no sabiedrības prasa dubultu piesardzību, tostarp rūpes par saviem datiem, finansēm un darījumiem,” skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Krāpnieku upuru profili

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts policija vislielākās izkrāptās naudas summas reģistrējusi zvanu (53%), finanšu platformu (36%) un tirgotāju jeb pirkšanas-pārdošanas (7%) krāpniecības gadījumos un to mēģinājumos.

Vienlaikus dati liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk kļūst par zvanu krāpnieku upuriem, savukārt jaunāki - uzķeras uz finanšu platformu krāpnieku viltībām.

Zvanu krāpšanu upuri - 58 gadus vecas sievietes no Rīgas

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka par zvanu krāpnieku upuriem ievērojami biežāk jeb 70% gadījumu kļūst sievietes, kuru vidējais vecums ir 58 gadi un kuras dzīvo Rīgā. Savukārt nepilna trešā daļa jeb 30% zvanu krāpnieku lamatās iekrituši vīrieši, vidēji 54 gadus veci.

Nepilna puse jeb 43% zvanu gadījumu cietušie ir no Rīgas, savukārt piektā daļa jeb 21% izdevušos zvanu krāpšanas gadījumu notikuši Kurzemē. Mazāks skaits šāda veida krāpšanu notikuši citos Latvijas reģionos - Latgalē 14%, Zemgalē 12%, bet Vidzemē - 11% reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu.

Tirgotāju krāpšanu upuri - 40 gadus veci vīrieši no Rīgas

Savstarpējos pirkšanas un pārdošanas gadījumos krāpnieku nagos biežāk nonāk vīrieši, proti, vairāk nekā puse jeb 59% upuru ir vīrieši, vidēji 40 gadus veci. Par šādiem krāpniecības gadījumiem Valsts policijā saņemti ziņojumi no 41% sieviešu, kuras vidēji ir 38 gadus vecas.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% šāda veida krāpšanas gadījumu notikuši Rīgā, savukārt pārējos Latvijas reģionos pirkšanas-pārdošanas krāpšanas un to mēģinājumu gadījumi reģistrēti attiecīgi 17% - Kurzemes reģionā, 16% - Latgales reģionā, 16% - Zemgales reģionā un 16% - Vidzemes reģionā.

Finanšu platformu krāpšanu upuri - 38 gadus vecas sievietes no Rīgas

Dažādiem investīciju un finanšu platformu krāpniekiem par upuriem visbiežāk kļūst sievietes (57%), vidēji 38 gadus vecas. Savukārt vīrieši šādu krāpnieku lamatās iekrīt retāk - 43% apkrāpto bijuši vīrieši, turklāt gados jauni - viņu vidējais vecums ir 29 gadi.

Teju puse investīciju krāpnieku upuru ir no galvaspilsētas, proti 45% šāda veida krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu fiksēti Rīgas reģionā. Pārējos Latvijas reģionos šāda veida krāpnieki uzdarbojas teju līdzīgi: 14% gadījumu fiksēti Kurzemes reģionā, 14% - Latgales reģionā, 14% - Vidzemes reģionā un tikai nedaudz mazāk jeb 13% investīciju krāpšanu un to mēģinājumu gadījumi fiksēti Zemgales reģionā.

Teju 50% iedzīvotāju varētu iekrist krāpnieku lamatās

“Šī gada pirmajos četros mēnešos noziedzniekiem izdevies izkrāpt aptuveni 3,4 miljonus eiro no Latvijas četru lielāko banku klientiem. Attīstoties tehnoloģijām un ikdienai kļūstot arvien digitalizētākai, arī noziedznieki pielāgo savu stratēģiju, lai apkrāptu arvien vairāk upuru, tāpēc ir jo īpaši būtiski atpazīt dažādas krāpnieku metodes. Diemžēl SEB bankas aptaujas* dati liecina, ka teju puse jeb 46% iedzīvotāju ir riska grupā, jo atzīst, ka varētu neatpazīt viltus zvanu, īsziņu vai e-pasta vēstuli, tādēļ ir jo īpaši būtiski turpināt izglītot sabiedrību par to, kā rīkoties droši,” norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Biežāk par savām zināšanām un spēju atpazīt krāpniecisku rīcību ir pārliecināti vīrieši, kā arī jaunāka gadagājuma cilvēki. 62% vīriešu un tikai 47% sieviešu atzīst, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri.

“Pēc mūsu novērojumiem, cilvēki kļūst arvien izglītotāki un spēj atpazīt klasiskus krāpnieku paņēmienus. Tomēr bažas rada pieaugošais investīciju krāpšanas gadījumus skaits. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa - par 14%. Savukārt saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 1010 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk nekā 1,6 miljonus eiro. Līdzīgi kā gadījumos ar romantisko krāpšanu arī investīciju krāpšanai raksturīgi tas, ka cilvēks tiek apkrāpts ilgā laika periodā. Turklāt, neskatoties ne uz banku, ne uz ģimenes locekļu brīdinājumiem, cilvēks turpina “investēt” un zaudēt naudu cerībā uz lielu peļņu nākotnē,” skaidro Mārcis Pelcis.

Drošas rīcības kodekss “Septiņi “NĒ”

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.

“Septiņi “Nē”: Telefonkrāpšana

1. Neuzticies svešiniekiem. Krāpnieki uzdodas par bankas vai kādas citas oficiālas organizācijas pārstāvi.
2. Nepakļaujies spiedienam. Krāpnieki draud ar naudas pazaudēšanu vai kriminālatbildību. Sarunas laikā steidzina pieņemt lēmumu, rada stresu.
3. Nedalies ar informāciju. Krāpnieki parasti prasa nosaukt vai ievadīt kartes numuru vai piekļuves kodus Smart-ID vai kodu kalkulatorā, lūdz nosaukt internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes numuru. Kad banka zvana klientam, tā nekad neprasa nosaukt šādus datus.
4. Nekādā gadījumā neļauj pieslēgties attālināti. Krāpnieki mēdz prasīt iespēju pieslēgties Tavam datoram vai viedierīcei attālināti.
5. Netici pasakām. Krāpnieki piedāvā lielu peļņu ar nelielām investīcijām. Mudina aizņemties ātros aizdevumus.
6. Neuzķeries uz svešvalodām. Krāpnieki visbiežāk runā krievu valodā un uzstāj, lai arī Tu runā viņiem ērtā valodā.
7. Nebaidies pielikt punktu. Lai pārliecinātos, ka Tava nauda ir drošībā, pārtrauc sarunu, sazinies ar banku, zvanot uz oficiālo numuru, ko ievadi pats.

“Septiņi “Nē”: Tirgotāju krāpšana

1. Nepērc no nepārbaudītiem pārdevējiem. Vienmēr dod priekšroku uzticamiem un pārbaudītiem pārdevējiem.
2. Nepārskaiti avansu. Pārskaiti tikai, ja esi pārliecināts, ka darījums ir drošs.
3. Neiekrīti uz cenu. Īpašu uzmanību pievērs, ja preces cena ir ievērojami lētāka nekā citur.
4. Neuzķeries uz steidzamību. Krāpnieki nereti apgalvo, ka darījums ir jāveic steidzami, lai neļautu apdomāties un izvērtēt riskus.
5. Nepalaid garām iespēju kļūt par detektīvu. Elektroniskā saziņā ar eksistējoša uzņēmuma izplatītāju pārliecinies, kā ir uzrakstīts uzņēmuma nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo bieži tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, pamainot vien kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm. Ja rodas aizdomas, sazinies ar uzņēmumu, lai pārliecinātos, vai šāds darbinieks pie viņiem strādā.
6. Nekavējies ievākt atsauksmes. Ja iegādājies preci no juridiskas personas vai neklātienē, veic izpēti internetā, lai pārbaudītu, vai citiem nav bijusi slikta pieredze ar šo pārdevēju.
7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.

“Septiņi “Nē”: Finanšu platformu krāpšana

1. Netici un neiekrīti. Krāpnieki parasti uzdodas par finanšu starpniekiem un piedāvā ļoti labu peļņu. Reklamētās finanšu platformas visbiežāk nemaz neeksistē.
2. Nekādu attālinātu pieslēgšanos. Krāpnieki vēlas attālināti pieslēgties Tavam datoram vai viedtālrunim, izmantojot, piemēram, AnyDesk.
3. Nekādu instalāciju. Krāpnieki pirms ieguldījumu veikšanas aicina veikt programmatūras instalāciju Tavā datorā. Tā viņi var iegūt norēķinu karšu datus un paroles jeb pilnīgu kontroli pār datoru un tā saturu.
4. Neuzķeries uz pazīstamiem vārdiem. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus. Reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt savu telefona numuru, ko pēcāk izmanto saziņai ar potenciālo upuri.
5. Neļaujies steidzināšanai. Krāpnieki ierasti steidzina un apgalvo, ka izdevīgais piedāvājums ir spēkā limitētu laiku.
6. Neuzticies pat saviem datiem. Lai krāpnieki radītu iespaidu, ka darbojas likumīgi, tie nereti izmanto iepriekš iegūtus personas datus, piemēram, nosauc vārdu, uzvārdu, adresi, e-pastu un pat personas kodu.
7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.