Tūlīt jeb ļoti neilgi pēc kara beigām Ukrainai ir jābūt pilntiesīgai NATO loceklei, jo atstāt Ukrainu ārpus NATO garantijām nozīmē to, ka pēc dažiem gadiem būs garantēts nākamais karš, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents uzsvēra, ka tiklīdz beigsies karš, būs jāizmanto laiks, lai uzņemtu Ukrainu NATO, kas tādējādi novērstu nākamo karu, kas būtu iespējams brīdī, kad Krievija atkoptos. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka šī pozīcija atspoguļo NATO austrumu flanga prezidentu pozīciju.
Arī Kariņš norādīja, ka vienīgais veids, kā nodrošināt mieru Eiropā ir, ka Ukraina ir NATO sastāvā, un "līdz ar to Krievijai vairs nebūtu, kur mēģināt karot mūsu virzienā".
Premjera un prezidenta tikšanās laikā pārrunāta Latvijas paustā pozīcija Eiropas politiskās kopienas sanāksmē Kišiņevā, Moldovā, kur galvenokārt tika runāts par Ukrainu, kas no drošības politikas viedokļa ir centrālais jautājums.
Prezidents uzsvēra, ka būtisks ir arī jautājums par Kahovkas dambja uzspridzināšanu, kas rada ekoloģisku katastrofu. "Uzsveru, ka tas ir kara noziegums, kas ietilpst starptautiskās krimināltiesas kompetencē. Tā ir līdz šim lielākā apzinātā ekoloģiskā katastrofa, kas notikusi, un tur ir jābūt arī konsekvencēm," sacīja Levits.